Par iespējamu amata pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks 13. augustā ierosinājis disciplinārlietu pret savu vietnieci Jutu Strīķi.
Disciplinārlieta ierosināta par to, ka J. Strīķe, pildot KNAB priekšnieka pienākumus, atcēlusi J. Streļčenoka rīkojumus.Viedokli par kārtējām iekšējām nesaskaņām, kas valda KNAB, lūdzu izteikt Lubānas novada pašvaldības domes priekšsēdētāju TĀLI SALENIEKU un Vestienas pagasta pārvaldes vadītāju ARTŪRU VĪLI-BĒRZIŅU.
Nespēj sastrādāties
– Konflikts, kas izveidojies biroja iekšienē, par pašu iestādi neko labu neliecina, jo īpaši, ja ņem vērā, ka KNAB ir viena no vadošajām iestādēm, kas kontrolē to, lai Latvijā tiktu ievērota likumdošana. Ik pa laikam presē lasām par problēmām pašā KNAB, dažādām disciplinārlietām un atbrīvošanu no amata. Vienlaikus man šķiet dīvaini, ka KNAB vadītāja vietniece Juta Strīķe nespēj sadzīvot nu jau ar trešo priekšnieku. Vērotājam no malas tas var šķist savādi, taču mēs nezinām, kāds ir iekšējais klimats birojā un kurai no pusēm ir taisnība, – komentē Tālis Salenieks. – Komentēt līdzšinējo KNAB darbību man ir grūti. Kopumā biroja darbs ir jūtams, taču ir lietas, ar kurām tiek pārspīlēts, piemēram, par nenozīmīgiem pārkāpumiem tiek sodīti gan pašvaldību, gan pašvaldību iestāžu vadītāji, taču tajā pašā laikā ir skaļas lietas, uz kuru iznākumu sabiedrība gaida gadiem, tomēr rezultāta nav.
KNAB politizējies
– Mans personiskais viedoklis ir, ka ar Strīķes kundzi kaut kas nav kārtībā. Lai nāk kāds priekšnieks nākdams, vienmēr problēmas birojā rada viens cilvēks – Juta Strīķe. Viņai konflikts ir bijis jau ar trim biroja vadītājiem, – atzīst Artūrs Vīle-Bērziņš. – Grūti pateikt, kādu iespaidu šie konflikti atstāj uz biroja darbu. Redzot, kā KNAB klājās ar Muitas kriminālpārvaldes priekšnieka Vladimira Vaškeviča lietu, brīnīties vairs nav par ko. No malas raugoties, man ir radies iespaids, ka bieži vien KNAB darbojas kā politizēta iestāde, kam svarīgākas ir kāda politiskā spēka, nevis Latvijas tautas intereses. Protams, KNAB darbam ir arī pozitīvi piemēri, taču tos nomāc pašu darbinieku ambīcijas un mūžīgā savstarpējā knābāšana. Šāds kolektīvs nevar strādāt kopīga mērķa sasniegšanai, jo ik pa laikam lec ārā visādas domstarpības, kuru pamatā, manuprāt, ir politiķu, tostarp valdības locekļu, intereses.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS