Pagājušajā piektdienā, 9. augustā, Aucē notika Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 24. kongress. Tajā par LPS priekšsēdētāju atkārtoti teju vienbalsīgi (164 no 167) ievēlēja Andri Jaunsleini, kas šajā amatā atrodas kopš 1993. gada.
LPS valdē tika ievēlēts arī Madonas novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters, kas gan uz kongresu nevarēja ierasties.
Kritizē valdības attieksmi
Andris Jaunsleinis savā ziņojumā kongresa dalībniekiem, klātesot Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Ābol-tiņai, Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, ekonomikas ministram Danielam Pavļutam un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, bija visai nesaudzīgs, vērtējot līdzšinējo sadarbību un dialogu ar valdību. Valdībai tika pārmests tas, ka, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un ieņēmumiem valsts budžetā, tas ne vienmēr atsaucas uz līdzekļu pārdali pašvaldību vajadzībām. Kritiski vārdi tika veltīti centieniem ierobežot pašvaldību autonomiju un darbību, piemēram, šķirot izpildvaru no lēmējvaras, kā arī procentuāli samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalījumu par sliktu pašvaldībām. Pēc LPS priekšsēža domām, valdības attieksme pret pašvaldībām parādās arī tādos veidos kā slimnīcu finansēšana, kad katru gadu slimnīcām ar bažām jāgaida, vai tiks samaksāts par pārstrādēm. Kā neapmierinošu Andris Jaunsleinis minēja arī pašvaldību ceļu uzturēšanai piešķirtā finansējuma daudzumu.
Kongresā, kurā piedalījās pārstāvji no 105 pašvaldībām, tika pieņemtas arī sešas rezolūcijas: „Par ceļiem un sabiedrisko transportu", „Par vidēja termiņa budžetiem", „Pašvaldību autonomijas deklarācija", „Par pašvaldību darbinieku motivācijas sistēmu", „Par pašvaldību tiesībām un spēju rīkoties ar pašvaldības īpašumu un veikt uzņēmējdarbību iedzīvotāju interesēs" un „Par 2014. gada budžetu". Rezolūcijās kā svarīga tika uzsvērta administratīvā autonomija, kas nodrošina izvēlēties vietējiem apstākļiem piemērotākās pārvaldes struktūras, kā arī finanšu autonomija, kas nodrošina pašvaldību funkcijām finansējumu vismaz proporcionāli valsts kopējām finanšu iespējām un iespēju patstāvīgi lemt par finansējuma sadalījumu starp pašvaldības darbības nozarēm, un īpašuma autonomija, kas ļauj patstāvīgi izvēlēties piemērotākās formas, kā rīkoties ar teritorijas iedzīvotāju kolektīvo – pašvaldības īpašumu un tiesības to izmantot uzņēmējdarbībai pašvaldības iedzīvotājiem visizdevīgākajā veidā. Piedāvāti arī konkrēti risinājumi, piemēram, lai atgrieztos pie ilgtspējīgiem risinājumiem ceļu un sabiedriskā transporta nozarē. LPS kongress aicināja politiskās partijas, kas kandidēs 2014. gada Saeimas vēlēšanās, atjaunot ceļu fondu, kurā novirza vismaz 80% no akcīzes nodokļa par naftas produktiem, un noteikt ceļu fonda sadalījumu 60% apmērā pašvaldību ielām un ceļiem, bet 40% apmērā valsts ceļu uzturēšanai un renovācijai.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 13.08.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS