Biksēriete SANDRA KUBA ar ģimeni mitinās klusā, mierīgā vietā, kur blakus nav tuvu kaimiņu, kas traucētu baudīt dabas piedāvātās veltes, un galvenokārt pārtikā izvēlas izmantot tos produktus, kas pašu audzēti vai pieejami piemājas mežā.
– Bērnībā es arī dzīvoju laukos, kur turējām lopiņus. Pēc skolas beigšanas aizgāju uz Rīgu. Tā arī paliku tur. Tolaik šķita, ka uz laukiem negribu un tas nav mans aicinājums, taču vēlāk iepazinos ar nākamo vīru un atnācu uz Madonu. Esmu ļoti apmierināta, dzīvojot Madonas pusē, neraugoties uz to, ka mājas ir tālu no radiem, kas man ir Pierīgā. Ticu, ka, nereti vien reizi gadā satiekoties ar brāļiem un māsām, var uzturēt mīļākas attiecības. Lai gan nekad nešķita, ka pati turēšu kādus dzīvniekus – vistas vai trušus -, tagad priecājos, ka man ir gan savi truši, gan vistas un pīles. Ja man visa tā nebūtu un būtu jāsēž dzīvoklī, droši vien sajuktu prātā. Laukos var iziet ārā, svaigā gaisā, parušināties pa dārzu, aiziet pie lopiņiem, – atklāj Sandra Kuba.
– Ēdēju mājās ir daudz – audzinu divus burvīgus bērnus –
Emīlu un Patrīciju, drīz būs arī trešais. Vasarās pie mums dzīvot no Rīgas brauc arī vīra meitiņa Krista. Patrīcija pēdējā laikā kļuvusi par manu lielāko palīgu. Viņas uzdevums ir no rītiem, kamēr baroju trušus, sabarot mazās pīles un vistas. Tā kā gaļu iegūstam no pašu audzētiem dzīvniekiem, neaizraujamies ar subproduktu patērēšanu. Vienīgais, ko pērkam veikalā, ir maize un sviests, pārējais izaug pašu saimniecībā. Piemēram, čipsi vai „Coca-cola" mūsu mājās ir rets gadījums. To vietā vasarā ēdam svaigas ogas un ziemā – saldētas, – uzsver Sandra.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.08.2013.
Autore: RITA TURKINA
DĀVJA VECKALNIŅA foto