Tikšanās ar savu pirmo skolu pēc daudziem „piespiedu klejojumu" gadiem ir īpašs notikums. Man tāds bija 15. jūnijā, kad Lazdonas pamatskola aicināja uz šīs mācību iestādes 140 gadu jubileju, kas bija arī absolventu un bijušo audzēkņu salidojums.
Atmiņas par skolu atbilda realitātei. Jurģu kalniņā nekas nav mainījies. Bijušās rotaļu vietas koku paēnā tādas pašas, apkārtne sakopta, ēka kā ģimenes albumā – balta, mīļa. Arī telpu izkārtojums tas pats, šķiet, klasēs tas pats jauno dienu aromāts. Viss kā pirms 67 gadiem, kad no Lazdonas pamatskolas „pārcēlos" uz Madonas vidusskolu.
Mašīnām bija ierādīta stāvvieta, ciemiņus sagaidīja ar cieņu. Reģistrējoties katram rokās ielika bukletiņu ar izsmeļošām ziņām par skolas pēdējiem gandrīz 70 gadiem, arī absolventu sarakstu kopš 1944. gada. Bija sagatavots garš vizualizēts stāstījums. Prieks par Eko skolu, daudzajām interešu izglītības programmām, tradīcijām. Mana vecā, mīļā skola joprojām dzīvo un cenšas noturēties, mazo skolu slēgšanas apdraudēta.
Skolas saimi sveica novada un pagasta vadītāji, atbalstītāji un sadarbības partneri. Pamatoti sumināja pedagogus un direktori, kas pāriet citā darbā. Absolventu vidū maz sirmgalvju, vairāk to, kuri ar patiku atcerējās pionieru laiku un to gadu jaukumus.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 5.07.2013.
Autore: DAINA ZIEMELE,
Lazdonas pamatskolas 1946. gada absolvente