– Esmu no Sēlijas, no Viesītes, no kurienes nāk Anna Brodele, profesors Pauls Stradiņš, – teic EDĪTE ZAUBE.
– Tā ir maza, skaista pilsētiņa, kas ik pa laikam aicina atgriezties, jo te dzīvoja mani vecāki, te pagāja mani skolas gadi. Katru gadu 27. jūlijā ģimene salido kopā, jo tā ir mammītes dzimšanas un vecāku kāzu diena. Šovasar būs pirmais gads, kad vispirms pulcēsimies kapu kalniņā, jo šoziem apglabājām mammīti, tad dosimies uz lauku mājām Klauces ezera krastā, kur pagājusi saulaini zibsnīgā bērnība. Viesītes vidusskolā skolotāji bija iecerējuši mani bīdīt uz konservatoriju – jā, man padevās dejošana, bija arī panākumi balles dejās, daiļlasītāju konkursos, darbojos skolas dramatiskajā kolektīvā, dziedāju korī, aktīvi iesaistījos dažādu pasākumu organizēšanā. Tomēr iestājos Rīgas 5. medicīnas skolā. Tēvs iedvesmoja, jo izrādījās, ka maniem vecvecākiem piederējusi maza tējas zālīšu bodīte Rīgā un vārdu man ielikuši par godu kādai vitāli apburošai dakterei Edītei par godu. Skolu pabeidzu ar teicamnieces diplomu, un 1986. gadā bijām pirmās 8 skolas audzēknes, kas no mūsu skolas devās apmaiņas programmā uz Vāciju. Valsts prakse notika Berlīnes klīnikā. Man vienmēr apkārt bijuši gaiši, stipri, sirdsgudri un labsirdīgi cilvēki, pateicoties viņiem, es satiku savu vīru Aivaru. Kopā esam izaudzinājuši divus dēlus – Dāvi un Kalvi. Forši puikas! 2001. gadā pabeidzu augstskolu, maģistra grāds būs sociālajās zinībās.
Dzīvojam Degumniekos kopā ar vīra mammu. Priecājamies par vīra vecāku iekopto piemājas dārzu un ik pa laikam iedēstām arī savas rozes, lai kādreiz dēlu ģimenēm arī būtu par ko priecāties.
Darbs Degumnieku pamatskolā paņem daudz, reizēm pat visu. Mana niša ir audzināšanas joma, ļoti te noder un "izdzīvot" palīdz medicīnas skolas zināšanas. Audzināšanā nav brīvdienu un brīvlaika – vasaras nometnes, tajā skaitā militarizētā nometne Liepsalās, talkas un dažādas citas aktivitātes liek gatavoties pašai un gatavot citus, organizēt, īstenot iecerēto līdz galam.
Jūs jautājat, kur smeļos spēku? Klusumā, pie dabas, dziedot vokālajā ansamblī, vīra mammas iekoptajā dārzā, spēku rodu pie Veltas tantes, kura cep garšīgu lauku maizi, dāsni sniedz gara graudus un cienā ar lauku pienu. Man patīk ravēt, darīt dažādus darbus, klausīties klasisko mūziku, apmeklēt teātra izrādes, koncertus, organizēt un vadīt pasākumus, kāzas. Darbojamies kopā ar vīru, Aivaram izdodas noķert labus fotomirkļus.
Sapņoju par perspektīvo braucienu uz Maljorku. Galvenais ir nepagurt, garīgi pilnveidoties un atcerēties, ka kustība – tā ir dzīvība!
Autore: BAIBA MIGLONE