Šķiet, mēs dzīvojam tādā valstī, kuras valdības pieņemtie lēmumi, kā arī cilvēku tiesībām domātie saukļi ir tikai uz papīra. Izteikumos cilvēks – vai viņš ir jauns vai vecs – esot prioritāte, respektīvi, viņam nodrošināts viss vajadzīgais izdzīvošanai.
Nupat gan saskārāmies ar pretējo. Vairāk nekā 100 000 pensionāru, kas parakstījās par pensiju indeksācijas atsākšanu, bet valdība ar lielām mokām sola indeksēt tikai pašas mazākās pensijas. Tai nerūp, vai šie cilvēki mūža nogali aizvadīs cilvēcīgos apstākļos, spējot norēķināties par medikamentiem un visiem komunālajiem pakalpojumiem.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 25.06.2013.
Autors: ĀRIJS MŪRMANIS,
pensionārs