Pie durvīm Līgo svētki, un vasaras saulgriežu laiks latviešiem vienmēr un visos laikos ir bijis īpašs, turklāt ar daudzām tradīcijām.
Ne tikai ar siera ēšanu un alus dzeršanu, ar Līgu un Jāņu sveikšanu. Ar dabas zālīšu vākšanu un lasīšanu, jo tām piemītot īpaša enerģētika un dziedinošas īpašības. Ar ugunskuru un jāņuguns dedzināšanu, jo uguns attīra, tai Līgo naktī piedēvē auglības veicināšanas spēju. Ar aplīgošanu, ar papardes zieda meklēšanu, ar mazgāšanos rīta rasā, kam dziedniecisks spēks. Tautas ticējums vēstī, ka Jāņu naktī atveroties debess. Ja tai brīdī kaut ko vēloties, tas piepildoties. Tāpēc Jāņu naktī ir jādomā tikai labas un gaišas domas, jālūdz arī Dieva svētība. Tas ir laiks, kad saule ir ļoti spēcīga, viss zaļo, viss zied, daba ir savā pilnbriedā. Ne velti Līgo vakarā ugunskurus kūra kalna galā, tuvāk saulei, jo ir vasaras saulgrieži – laiks, kad diena visgarākā, nakts – visīsākā. Par latviskajām tradīcijām vislabāk zina folkloristi, un interesanta solās būt līgošana Odzienas muižas parkā, kur Jāņamāte un Jāņatēvs būs Iveta un Vidvuds Medeņi. Taču, laikam ritot, tradīcijas mainās, un Kuldīgā notiek pliko Jāņu skrējiens, internetā pat ir pieejama karte ar Līgo vakara un Jāņu svinēšanas vietām. Vieniem patīk skaļākas un masveidīgākas svinēšanas vietas, citiem gribas pabūt lauku mierā un klusumā, citiem – atliks vien ieslēgt televizoru un līgot kopā ar teātra māksliniekiem. Toties visi kopā pamazām vien esam uzkāpuši kalna virsotnē, lai, sasmēlušies dabas enerģiju, pēc tam atkal soli pa solim dotos lejup. Tāpēc ir arī nedaudz skumji, jo dienas pamazām, sekundi pēc sekundes, rausies īsumā.
Šodien pulksten 8.04 iesākās astronomiskā vasara, kaut vasarā dzīvojam jau kopš maija, kad ziedonis steidzināja visu, kas garās ziemas dēļ bija iekavēts. Jāņus gaidot, ir jāpaspēj daudz – dārzus izravēt, mājas apkārtni sakopt, enerģētiskās pirtsslotas sasiet, sapīt vainagus, sasiet sieru un atcerēties tautasdziesmu vārdus.
Laikā, kad saules stundas ir visgarākās, ne tikai gribētos, bet arī vajadzētu izbrīvēt laiku, ko pavadīt pie dabas. Doties pļavās, kur straujos attīstības tempos pīpeņu laiks jau ir pagājis, bet zied sarkanais āboliņš, madaras, zvaniņi, gundegas, nārbuļi, papardes, ielūkoties meža zemenīšu vietās (starp citu – drīz jau sāksies melleņu laiks), atrast savu spēkavotu.
Līksmus Līgo svētkus!
Autore: IVETA ŠMUGĀ