Sēžot Aronas pagasta Utķuru mājas pagalmā, uguns āderu krustpunktā, laiks, šķiet, apstājas vai vismaz ikdienas trakais skrējiens uz brīdi piestāj. Šovakar šeit tiks svinēti saulstāvji – latviešiem tik īpaši svētki, ko modernajā izpratnē daudzi atzīmē kā Līgo dienu, Jāņus.
Saulstāvju uguns rituāls Utķuros pulcē, kā māju saimniece teic, dvēseles draugus gan no tuvienes, gan tālienes, un arī jauniem interesentiem šis vakars ir atvērts. Jautāta, kā tiek svinēti vasaras saulstāvji, Sigita Kokare-Grunte atbildēja: – Uz šejieni cilvēki nāk ar vainagu galvā – svētku rotu ar dabas spēku. Vainagus vīriem pin sievas vai draudzenes. Iepazīstamies, pavadām sauli, aizdziedam tās rietēšanu. Saules vietā aizdedzinām uguni. Saulstāvju uguns rituāls pamatā norit caur dziesmu – tautasdziesmu, spēka dziesmu. Tautasdziesma ir jādzied, vienalga, cilvēks māk vai nemāk, lai viņš ievibrē sevi, lai „atveras" tam, kas tobrīd pie-
ejams no augšas. Protams, uzreiz šīs izjūtas var neatnākt, jo tas atkarīgs no tā, cik labi cilvēks ir „ieeļļots" – kā viņš iepriekš ir ar sevi strādājis. Ugunī mēs ziedojam medu, ūdeni, „graudiņus" (pupas, graudus), lai notiek dabas elementu saplūšana. Nododamies savstarpējām sarunām, kopā būšanai, pārrunājam arī tradīcijas, jo senču zināšanas tomēr ir izplēnējušas, tās atkal jāceļ gaismā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.06.2013.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto