"Mālnieku zemenes" – tā Banga Vējiņa ar lepnumu saka par savām pašaudzētajām ogām, kas šogad sāka ienākties jau no 1. jūnija.
Šis ir pirmais gads, kopš Bangas sapnis par savu zemeņu lauku ir piepildījies, un ogu raža iesācējai liekas liela atmaksa par ieguldīto darbu. Zemeņu Aronas pagasta lauku zemē ir daudz, un nu šķiet neticami, kā tās tik ātri varēja nogatavoties, ja pavasaris bija aizkavējies un visi darbi notika vēlāk, nekā vajadzētu. Pagājušā gada jūlijā Aronas pagasta "Mālniekos" tika uzarts 0,1 ha lauks, atbilstīgi sagatavots zemeņu stādīšanai. Stādiņi tika iegādāti Ļaudonas pagasta "Zara Leitānos", kur zemenes audzē Mairita Ducena. Daļu stādu atsūtīja arī no Saulkrastiem. Vagās zemeņu stādus iestādīja jūlijā. – Ir četras šķirnes – ‘Zefīrs', kas ir visagrākā, garšīgākā šķirne, ‘Induka', ‘Saulene' un ‘Podarok Učiteļu', – par katru Bangai jau ir savs vērtējums. Patlaban vislabākie vārdi tiek veltīti ‘Zefīram'. Kādreiz ar pirmajām zemenēm varēja mieloties ap Jāņiem, bet, ja audzēšanā izmanto plēvi, tad tas notiek krietni agrāk.
Parauglauciņa iekopšanā ieguldīts patiesi liels darbs, jo nekad nav tā – iestādi vienu ceru, neko nedari un sagaidi spaini ogu. Paveikto novērtējam arī mēs, stāvot pie garajām un taisnajām zemeņu rindām, kam pa vidu ieklāta salmu kārta, lai ogas būtu tīras, bet vagām pāri sarindoti metāla loki, lai tūlīt pēc sniega nokušanas zemenēm varētu uzklāt plēvi, kas veicina ātrāku ražu.
Banga labprāt piekrīt dalīties savā pieredzē, un viņas iecere ir audzēt zemenes viengadnieces, kaut daudzi saka, ka labākā raža esot tieši otrajā gadā. Nevēloties, ka izplatās slimības, tāpēc arī labāk katru gadu – jauns stādījums. Tas esot tāpat kā ar ābelēm – žēl izgriezt zarus, bet, kad izretina vainagu, ābolu ir vairāk. Nu labi, varbūt atstās otrajam gadam kādu rindu, lai pavērotu, kāda ir ražība.
– Pati neko neesmu izdomājusi. Izlasīju Jāņa Rīderera grāmatu par zemeņu audzēšanu. Viņš apraksta visādas metodes. Kura man likās vislabākā? Tā ir metode, ko pats grāmatas autors 30 gadu ir pārbaudījis savā darbā. Re, kur tā ir. Kam man vēl 30 gadu pavadīt, no jauna izdomājot? Viņš klāj virs zemenēm plēvi. Man iznāca kļūdīties ar plēves daudzumu, arī salmu man ir par maz, jo tos nevarēju dabūt novada apkārtnē, atveda no Raunas. Laikam visi, tiklīdz labību nokuļ, salmus iear zemē mēslojumam. Arī par mēslojumu tiku daudz domājusi, jo zeme nav tik ideāla, kā varētu būt. Esmu ekoloģiskās saimniekošanas piekritēja, neko ķīmisku neesmu stādiem virsū kaisījusi.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 18.06.2013.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto