Vakar Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja ieceri, kas paredz, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki dienu pēc svētkiem – 8. jūlijā – varēs atpūsties un viņiem tā vēlāk nebūs obligāti jāatstrādā, ja vien to nepieprasīs darba devējs. Viedokli par šādu lēmumu lūdzu izteikt Cesvaines novada domes priekšsēdētāju Vilni Špatu un Lubānas novada domes priekšsēdētāju Tāli Salenieku.
Varēja ātrāk
– Tas ir labi, ka Saeima pieņēma šādu lēmumu. Ja noslēguma koncerts izskan tik vēlu naktī un pēc tam turpinās svētku dalībnieku un skatītāju sadziedāšanās, kas ilgst līdz pat sešiem septiņiem rītā, tad pat pie labākās gribas daudzi nevar paspēt uz darbu. Vienīgi to varēja izlemt ātrāk, jo tagad daļai, iespējams, jau šajā dienā ir izplānoti darbi, kurus nevar pārcelt, – uzskata Vilnis Špats. – Turklāt sākumā tika runāts par to, ka šī diena būs jāatstrādā jūlijā, bet arī to izdarīt nebūtu vienkārši, jo jūnijs, jūlijs, augusts ir mēneši, kad pašvaldība ir ieplānojusi dažādus pasākumus, nemaz nerunājot par kapusvētkiem, kurus arī apmeklē ļoti daudz cilvēku. Tad jau reālāk šo brīvdienu būtu atstrādāt vienā no sestdienām novembrī, kā tas izskanēja vēlāk, bet Saeima, nenosakot, ka tā būs obligāti jāatstrādā, ir pieņēmusi liberālu lēmumu. Cerams, ka arī darba devēji būs saprotoši un nepieprasīs to atstrādāt, it īpaši, ņemot vērā, ka Dziesmu un deju svētku dalībnieki jau tāpat ir spiesti ņemt atvaļinājumu, lai varētu tajos piedalīties.
Atbalstāms lēmums
– Tas ir visnotaļ atbalstāms Saeimas lēmums, vienīgi – kāpēc to nepiešķirt arī kolektīvu vadītājiem, mediķiem, policistiem. Protams, svētku dalībniekiem dienu pēc to norises ir nepieciešama brīvdiena. Piemēram, ātrākais, kad mūsu Lubānas novada svētku dalībnieki pēc noslēguma koncerta, kas beidzas vēlu naktī, var atgriezties mājās, ir pieci seši rītā, un skaidrs, ka pēc negulētās nakts pilnvērtīgi nevar strādāt, – uzsver Tālis Salenieks. – Uz Dziesmu un deju svētkiem Rīgā no Lubānas dosies liela delegācija, tai skaitā arī es. Svētku koncertus, protams, var skatīties arī pa televizoru, kur dažreiz tos, operatoriem parādot no dažādiem rakursiem, var redzēt pat labāk, bet tās emocijas, ko var gūt klātienē, nav tomēr atsveramas un salīdzināmas. Pēdējoreiz, kad apmeklēju skolēnu Dziesmu un deju svētkus, bija ļoti karsts laiks, temperatūra brīžiem tuvojās pat +40 grādu atzīmei. Grūti bija skatītājiem, bet vēl grūtāk bērniem – svētku dalībniekiem, taču viņi izturēja. Cerams, ka šovasar svētku laikā tomēr nebūs tik karsts laiks.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA