Ilgi vairs nav palicis. Vēl tikai nedēļa, un varēsim doties uz vēlēšanu iecirkņiem, lai izdarītu savu izvēli par labu novadu un pagastu attīstībai, taisnīgumam, pārbaudītām vērtībām vai pārmaiņām.
Tāpat kā pirms četriem gadiem, arī šoreiz Madonas novadā ir liela izvēles iespēja. Pieteikti septiņi partiju saraksti, uz vienu deputāta vietu pretendē 7,41 kandidāts, bet to iegūt nebūs nemaz tik viegli.
Vispirms jau būs jāpārvar 5 procentu barjera. Iepriekšējās vēlēšanās to nespēja divas partijas. Lai kļūtu par pirmajiem novada domes deputātiem, bija jāiegūst vismaz 511 balsu. Cik vajadzēs šoreiz, to pateikt iepriekš nevar, jo nav zināms, cik pilsoņu 1. jūnijā aizies uz vēlēšanu iecirkņiem. Jau iepriekšējās vēlēšanās piedalījās pārsteidzoši maz – tikai nedaudz virs 10 000 jeb 46,4% no balsstiesīgajiem.
Gatavojoties pašvaldību vēlēšanām, „Stara" lasītājiem šoreiz ir visas iespējas izpētīt visu partiju priekšvēlēšanu programmas un deputātu kandidātu sarakstus, cik izglītoti un zinoši tie ir, kādas nozares pārstāv. Katrā no programmām ir savs skatījums un arī kopīgs redzējums, kā turpmāk būtu jāstrādā Madonas novadam, kādā virzienā jāattīstās, kas jāmaina vai jāveido no jauna. Un arī tas var palīdzēt izšķirties, par ko balsot, ja lēmums nav vēl pieņemts.
Iepazīties ar partiju programmām un deputātu kandidātu sarakstiem, sākot no pirmdienas, varēs arī vēlēšanu iecirkņos, kam CVK visā valstī ir noteikusi vienotu darba laiku. No trešdienas sāksies iepriekšēja balsošana. Vēlēšanu iecirkņos būs arī iespēja pieteikt balsošanu vēlētāja atrašanās vietā.
Tā stunda, kad uzzināsim, cik partiju pārstāvju ievēlēsim nākamajā domē un cik šoreiz būs „zelta balsu" turētāju, tuvojas. Taču neatkarīgi no tā, cik sadrumstalotu vai vienotu to ievēlēsim, nākamajiem domniekiem būs jānolaižas „uz zemes" un jārisina arī madoniešiem svarīgas ikdienišķas problēmas.
Pirms trim gadiem augustā piedzīvojām līdz tam neredzētu viesuļvētru. Arī šonedēļ lietus virpulis, kas brīžiem atgādināja īstu sniegputeni (tikai bez sniega), pārsteidza mūs nesagatavotus un atgādināja, cik nesakārtota Madonas pilsētā ir lietus notekūdeņu novadīšanas sistēma. Pietika ar pusstundu, lai vairākas ielas un trotuāri cilvēkam līdz potītēm vai pat ceļiem piepildītos ar ūdeni, applūstu pagrabi un veikali pirmajā stāvā, bet šoferiem, kuri riskēja braukt pa ūdens dīķīšiem, piemēram, pa Blaumaņa ielu Saieta laukuma virzienā, pēc tam bija jāmeklē ūdenī pazudušie numuri.
Labi, ka šoferi ir tāda īpaša kategorija un situāciju, braucot pa ūdens pilnajām ielām, labāk novērtē nekā gājēji – uztaurē, lai gājēji pavirzītos iespējami tālāk no braucamās daļas un neviens no galvas līdz kājām nebūtu jānošķiež ar ūdeni…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA