– Saņēmu jauno atkritumu izvešanas grafiku un esmu nepatīkami pārsteigts – iepriekšējo divu reižu mēnesī vietā tagad atkritumus mums izvedīs tikai vidēji reizi mēnesī, – tā laikrakstu informēja Madonas iedzīvotājs Rihards.
Viņam norādīts, ka pēc atkritumu izvešanas 1. maijā, nākamā reize būs tikai 12. jūnijā. Vīrietis turpināja: – Tātad sanāk vismaz mēnesis starpā. Domāju, vasarā tas nav īsti normāli, būs gan žurkas, gan mušas, gan smaka. Līdz šim atkritumus izveda divas reizes mēnesī, visērtāk, protams, bija, kad izveda reizi nedēļā. Ja nu kādam gadās aizmirst to datumu vai kādu sakritību dēļ nebūt mājās, tad sanāks, ka atkritumi nostāvēs pat divus mēnešus. Rādās, ka paši sāksim tos atkritumus uzglabāt. Ziemā jau, protams, citādāk, bet vasarā pilsētā, kur māja mājai blakus, tas nebūtu īpaši higiēniski. Skaidrs, ka atkritumu kļuvis mazāk, tos arī šķirojam, bet nedomāju, ka mēnesi turēt pārtikas atkritumus būtu pareizākais risinājums. Ja sāksim mest pārtikas atliekas komposta kaudzē, var sarasties grauzēji, tiks pārnēsātas slimības, nemaz nerunājot par smaku karstumā. Gribam, lai pilsēta būtu tīrāka, bet, manuprāt, ar šo soli tiks panākts gluži pretējais.
SIA „Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Osvalds Lucāns skaidroja, ka izmaiņas grafikā ieviestas, lai nebūtu jāpaaugstina atkritumu tarifs.
– Ar šo pieeju vienkārši mēģinām risināt saimnieciskos jautājumus. Atkritumu tarifs būtībā sastāv no divām daļām – savākšanas un noglabāšanas. Tātad cilvēks maksā arī par to, ka braucam pēc atkritumiem – jo biežāk jābrauc, jo vairāk jāmaksā. Ņemot vērā to, ka ļoti liela daļa klientu raksta iesniegumus, ka bērni aizbraukuši uz ārzemēm, dzīvesvietā vairs nedzīvo, maksāts par atkritumiem tiek mazāk. Cilvēku skaits mazinās, tātad arī – uzņēmuma ienākumi šai pozīcijā, kamēr izdevumi saglabājas, jo uz šīm adresēm tāpat braucām tikpat, cik iepriekš. Tāpēc rēķinājām, ka braucieni sāk neatmaksāties, ieņēmumi par atkritumu apsaimniekošanu samazinās, tātad netiekam galā ar to, ko bijām prognozējuši. Bija jāmeklē varianti, kā noturēties pie pašreizējās likmes, nepaaugstinot tarifu, kas ir viens no zemākajiem Latvijā. Tāpēc samazinājām saimniecisko izdevumu – transporta, savākšanas – pozīciju, braucot retāk. Tomēr pieturamies arī pie likumā noteiktā, ka atkritumus nedrīkst izvest retāk kā reizi mēnesī. Kādreiz atkritumus pilsētā izveda katru dienu no konteineru laukumiem, kur, iespējams, stāvēja tikai pāris konteineru. Kad parādījās vairāk konteineru, tos sāka izvest retāk, jo tie pildījās lēnāk. Nav finansiāla pamata vadāt pustukšus konteinerus tikpat bieži. Savukārt tagad saskaramies ar to, ka izmaksas palielinās, bet nevēlamies celt tarifu par atkritumiem, – izmaiņu pamatotību komentēja Osvalds Lucāns. Viņš arī atgādināja, ka Madonā joprojām tarifs par atkritumiem salīdzinājumā ar noglabāšanas augsto cenu poligonā ir viszemākais: – Nesen piedalījāmies iepirkuma konkursā, kurā piedāvājām cenu Ls 9,14, kamēr konkurenti – Ls 10,49 bez PVN. Tai pašā laikā mums noglabāšana maksā 29 latus par tonnu, bet viņiem – vien kādus 24 latus. Mums jāņem vērā šie apstākļi, ka izmaksas tikai kāpj, tehnika ir jāatjauno, uzņēmumam ir jāveido uzkrājumi. Nereti mums pārmet, ka pelnām naudu, bet tas ir normāli, tā uzņēmumos arī notiek, lai nedzīvotu no rokas mutē, lai varētu pilnveidot pakalpojumus, savu darbību.
Savukārt uz jautājumu, ko darīt, ja vienīgajā datumā, kad tiks izvesti atkritumi, gadās nebūt mājās, Osvalds Lucāns atbildēja, ka visus darbus var iepriekš saplānot – sarunāt ar kaimiņiem, draugiem vai paziņām, ka šajā dienā atkritumu konteiners tiek izvests uz ielas.
Autore: LAURA VOITIŅA