Latvijas vēsturē gandrīz vai lielākie plūdi arī šonedēļ atradās sabiedrības uzmanības centrā. Pagājušajā piektdienā tika sasaukta valdības ārkārtas sēde, bet vairāku pašvaldību ierosinājums izsludināt valstī ārkārtas situāciju neguva atbalstu. Šopirmdien valdība gan nolēma to izsludināt Daugavpilī un Daugavpils novadā. Viedokli, kā būtu pareizāk rīkoties šādā un līdzīgā situācijā, lūdzu izteikt Praulienas pagasta pārvaldes vadītāju Valdi Gotlaufu un Barkavas pagasta pārvaldes vadītāju Staņislavu Smelteru.
Visumā mierīgi
– Viena māja arī mūsu, Praulienas, pagastā tika atgriezta no ārpasaules – tā vēl joprojām no visām pusēm ir ūdens ieskauta; tajā gan pastāvīgi neviens nedzīvo. Nedaudz pieregulējām ūdens līmeni, lai tas neceltos vēl augstāk
un bojājumi būtu iespējami mazāki. Šādi plūdi pie mums ir saistīti ar Kujas upi, vājā vieta ir viena caurteka. Ja upē ir augsts ūdens līmenis, tad lielais ūdens daudzums vienkārši nespēj aizplūst, – situāciju pagastā raksturo Valdis Gotlaufs. – Vēl vienā vietā nedaudz pabojāts ir ceļš, bet arī tam nav lielu negatīvu seku, jo neviena māja šī iemesla dēļ no ārpasaules nav atgriezta. Šai ziņā šopavasar pie mums visumā ir diezgan mierīgi. Turpretī situācija Ogrē, Pļaviņās un citur bija pietiekami dramatiska, lai šajās pašvaldībās izsludinātu ārkārtas situāciju. Varbūt tad dzīvību nebūtu zaudējusi kāda sirmgalve, bet pēc notikušā jau visi ir gudri.
Šoreiz secen
– Plūdi šoreiz mums, var teikt, ir gājuši secen, bet par to, kādus postījumus tie var radīt, mūsu puses ļaudis pārliecinājās pirms vairākiem gadiem, kad neizturēja Kalnagala slūžas. Ja tur nekas nenotiek, tad principā plūdi mūs neskar. Arī paši zemnieki seko, lai savulaik izbūvētās drenāžas sistēmas darbotos, atrok, tīra un iespēju robežās uzlabo, lai tīrumi pavasaros neapplūstu, – uzsver Staņislavs Smelters. – Bet, ja plūdi ir tik lieli, kādus piedzīvoja Ogre, Līvāni, Pļaviņas, tad droši vien valdībai tomēr vajadzēja izsludināt ārkārtas situāciju. Ministriem gan labāk zināms, kurā brīdī tas ir jādara, bet, ja Ogres novadā applūst augļudārzi, mājas, dārza mājiņas un izveidojas tik dramatiska situācija, tad ir arī jāpieņem attiecīgi lēmumi. Glābšanas dienesti, spriežot pēc ziņām TV un radio, rīkojās operatīvi un sniedza nepieciešamo palīdzību, bet, ja būtu izsludināts ārkārtas stāvoklis, nepieciešamības gadījumā cilvēkus varētu evakuēt piespiedu kārtā, jo neviens jau labprātīgi līdz pat pēdējam brīdim negrib atstāt savas mājas. Dažkārt kādam tas var izrādīties liktenīgi.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA