– Esmu dzimusi Madonā, bet dzīvesvieta man ir Sauleskalnā, kur esmu pavadījusi bērnību un pusaudža gadus, – stāsta LAURA ŠADRE, kas, neraugoties uz daudzajiem lielpilsētas piedāvājumiem, izšķīrusies par labu dzimtajai pusei.
– Skolas gaitas mani ir aizvedušas gan uz Valmieru, gan Liepāju, gan Rīgu. Esmu pabeigusi Banku augstskolu, iegūstot finansista profesiju. Sākotnēji nebija ne mazākās domas atgriezties dzimtajā pusē, jo Rīga piedāvāja daudzas iespējas. Tas sanāca pavisam nejauši – bija darba piedāvājums – sākumā uz pusgadu – pastrādāt Madonā un tad pārcelties atpakaļ uz Rīgu. Tikai ar tādu nosacījumu tam arī piekritu. Vairs neatceros, cik mēnešu pagāja, bet nemanot aizvien vairāk pieradu pie mazpilsētas mierīgā ritma un pievilcības. Pirmkārt, jau kā kontrastu ļoti izjutu ietaupīto laiku, lai nokļūtu darbā. Rīgā man aptuveni tas pats attālums prasīja vienu stundu, bet šeit – 15 minūšu! Arī darba vieta mani patīkami pārsteidza ar ainavisko atrašanās vietu – pie paša ezera, kur vasarās var sastapt gulbjus. Rīgas centra mūri te blakus nestāv! Nu jau ir pagājuši seši gadi, kopš esmu prom no galvaspilsētas. Mana darbavieta ir Lazdonā – strādāju par grāmatvedi SIA „AB Konsole", esam daļiņa no pilnsabiedrības „A. A. & būvkompānijas". Lai gan tas ir sēdošs biroja darbs un ikdiena ar cipariem, bet vienmuļi nav, brīžiem tas pat ir radošs. Stimulu dod arī draudzīgais kolektīvs un kopīgi atpūtas pasākumi.
Šobrīd mana lielākā aizraušanās ir orientēšanās sports. Nu jau otro sezonu katru nedēļu skrienu OK „Arona" rīkotajās sacensībās pa Madonas apkārtnes mežiem vai apdzīvotām vietām. Tas ir ļoti labs veids, kā atslēgties no ikdienas problēmām un pilnībā nodoties virziena un ātrākā ceļa meklēšanai. Tādējādi esmu fiziski izkustējusies svaigā gaisā, guvusi pozitīvas emocijas un atklājusi jaunas sēņu un ogu vietas. Ir arī trakākas lietas darītas – esmu lēkusi ar izpletni un pavasara palu laikā laivojusi pa Amatu. Brīvajā laikā braucu ar velosipēdu un parušinos pa dārzu, jo patīk audzēt puķes. Ziemā labprāt paslēpoju ar distanču slēpēm, un prieks par to, ka mums šeit, Smeceres silā, ir ļoti labas slēpošanas trases. Tāpat ļoti labprāt ceļoju. Svētkos un ikdienā mēdzu savu ģimeni un tuvos cilvēkus iepriecināt ar kādu konditorejas brīnumu, jo arī pašai ļoti garšo saldumi.
Jautāta par sava vārda vēsturi, Laura atzīst, ka tāda īpaša stāsta nav – vecākiem vienkārši šis vārds iepaticies: – Bija vēl otrs variants – Agnese. To vēlāk esmu sev izvēlējusies kā otru vārdu, saņemot Iestiprināšanas sakramentu baznīcā.
Manas vērtības un bagātība ir draugi un mana ģimene. Un, protams, piedzīvotie jaukie brīži, kurus var krāt un savērt kā krāsainas krelles.
Mans novēlējums citiem – meklēt prieku mazajās lietās (jo priekam nemaz nevajag daudz) un uzdrīkstēties izmantot iespējas, ko dzīve mums dod!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva