Aizvadītas Lieldienas, kurās meteoroloģiskie apstākļi drīzāk atgādināja Ziemassvētkus, ar sniegu un vēju. Diemžēl sniegu un salu (vismaz naktīs) vēl sola līdz pat aprīļa vidum. Nupat jau esam noguruši no garās ziemas un ar ilgošanos gaidām, kad biezie sniega kalni no savām skavām beidzot atbrīvos kādu zaļumu, lai gan, piemēram, Skrundā, piesaulē pie mājas pamatiem, kā rādīja LTV, brīnumainā kārtā pamanījušās uzziedēt pat pienenes. Šķiet, arī ziemas prieku baudītājus ievilkusies ziema vairs īpaši nepriecē – galu galā visam jābūt ar mēru.
Tikmēr reformu bīdītājus gan laikam neviens un nekas nenogurdinās, un kārtējo reizi vecais ritenis tiek izgudrots no jauna. Izrādās, pirms četriem gadiem pēc daudzām diskusijām un vairākiem modeļiem izveidotās 119 pašvaldības nu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju neapmierina (ministrija gan atsaucas arī uz atsevišķu pašvaldību vēlmi), un tā ir izstrādājusi jaunu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kā administratīvi teritoriālās reformas turpinājumu piedāvā pašvaldībām brīvprātīgi atkal apvienoties, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā līdz 2020. gadam izveidojot apmēram 30 pašvaldību. Par katru pievienoto pašvaldību atkal tiktu piedāvāta tā saucamā burkānu nauda – 100 000 latu valsts dotācija. Šāds novadu skaits un sadalījums – 21 novads un deviņas lielās pilsētas – būtu līdzīgs kā pirms administratīvi teritoriālās reformas, kad Latvijā bija 26 rajoni un deviņas pilsētas. Lai gan, šķiet, mūsu jaunizveidotos 5 novadus pašreizējā situācija apmierina un visi tie ir dzīvotspējīgi, tajos notiek attīstība, tiek īstenoti lielāki un mazāki projekti. Savukārt ministrija uzsver, ka līdzšinējā robežu noteikšana daudzviet bija politiski diriģēts, nevis brīvprātīgs, atklāts un pietiekami apspriests process, turklāt līdzšinējā novadu reforma esot sasniegusi tikai daļu no tās mērķiem.
Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums vakar jau tika izsludināts valsts sekretāru sanāksmē, un pēc saskaņošanas ar ministrijām un sabiedriskajām organizācijām to skatīs Ministru kabinetā, bet gala lēmums par likumu būs jāpieņem parlamentam. Lai gan Latvijas Pašvaldību savienība šo VARAM vīziju vērtē atzinīgi, tomēr tiek uzsvērts, ka neapšaubāmi visu novadu reformas smagumu iznesa pašas pašvaldības, tikmēr valdība tikai ražo jaunus noteikumus un likumus, uzliek pašvaldībām to visu pildīt. Tai pašā laikā finansējums, salīdzinot ar pirmskrīzes laiku, piemēram, ceļu uzturēšanai samazināts 3,5 reizes. Pēc LPS domām, galvenais būtu – mazināt pašvaldību pienākumu formāli atskaitīties par Ministru kabineta noteikumu izpildi.
Autore: BAIBA MIGLONE