Svētdien gan kristīgā, gan laicīgā pasaule svinēs Lieldienas. Daļai tās saistās ar pavasara saulgriežu svētkiem – šūpošanos, olu krāsošanu un citām jautrām izdarībām, bet daļa svin gaišos Kristus Augšāmcelšanās svētkus. Ar kādām domām un izjūtām jūs sagaidāt Lieldienas, vakar vaicāju Cesvaines novada domes priekšsēdētājam Vilnim Špatam un Stirnienes tautas nama vadītājai un Varakļānu novada deputātei Ievai Zepai.
Man tie ir pavasara svētki
– Lieldienas man vairāk saistās ar pavasara atnākšanu. Protams, neiztikt bez olu krāsošanas, iepriekšējos gados mums pat ir bijušas olu ripināšanas sacensības un citādas lustes. Arī bez šūpošanās neiztikt. Ir gadi, kad esmu apmeklējis arī dievkalpojumu. Šogad gan sakarā ar skolēnu brīvdienām dēls ir aizbraucis pie otras vecāsmammas uz Tukumu, tad nu svētkos sanāks doties uz to pusi, – atklāj Vilnis Špats. – Brīvo dienu jau būs daudz, un pamazām jāsāk gatavoties arī pavasara darbiem, gatavot rāmīšus bitēm, lai gan man daudzas saimes ir gājušas bojā. Rudenī, neraugoties uz ārstēšanu, likās, ka neviena neizdzīvos, bet četras tomēr ir palikušas. Būs jāsāk viss no gala, rudenī vēl sapirku stropus, inventāru.
Uz svētkiem cauri klusajam laikam
– Lieldienas Stirnienē tiek svinētas stingri katoliskā garā, – atzīst Ieva Zepa. – Šī ir ļoti klusa nedēļa, kas iesākusies ar Pūpolsvētdienu, un ir pārdomu laiks, bez skaļiem pasākumiem, vairāk uz iekšieni un uz dvēseliskām lietām vērsts. Visās šajās lielajās dienās – ceturtdienā, piektdienā, sestdienā – baznīcā būs dievkalpojumi, būs Krusta ceļš. Baznīcā šis ir ļoti kluss laiks, kad beidz skanēt zvani, spēlēt ērģeles, logi ir aizēnoti, nav nekādu spožumu, liekas greznības. Sestdienas dievkalpojumā, kad mēs jau tuvojamies šim augšāmcelšanās brīnumam, dievkalpojuma vidū atsāk skanēt zvani, ērģeles. Un tā tās Lieldienas arī atnāk. Sestdien vēl pēdējie lielie darbi, kad pēc dievkalpojuma šinī klusajā noskaņā jāpaspēj baznīcu pilnīgi pārvērst Lieldienu rītam. Savukārt mājās jāpaspēj vēl olas nokrāsot siena smeltē, sīpolu mizās, melleņu ievārījumā – kā nu kurā mājā iesākts, lai iznāktu pašas skaistākās, ko svētdien pēc dievkalpojuma padalīties, kad tiek ēsta tā saucamā svētība, kad ēdieni tiek pasvētīti baznīcā, kam seko visas pārējās lustes. Lieldienu rīts mums atnāk jau pulksten 7 ar baznīcas zvaniem, trompetēm, procesiju trīs reizes ap baznīcu, ar skaistu dziedājumu „Aleluja!". Sirdī un dvēselē prieks par Kristus augšāmcelšanos.
Autore: BAIBA MIGLONE