– Pašlaik dzīvoju pie vecākiem Praulienas pagastā pie Dzirnavu ezera. Šeit arī pavadīta visa bērnība un skolas gadi, – par sevi stāsta GUNTA STRODE.
– Kad pabeidzu Madonas 1. vidusskolu, devos uz Rīgu studēt Latvijas Kultūras koledžā kultūras menedžmentu ar specializāciju amatierteātra režijā. Tas bija ļoti interesants laiks, kad iepazinu brīnišķīgus cilvēkus, kas saistīti ar teātri, mūziku un mākslu. Tas pavēra plašāku skatu katrā jomā atsevišķi, gan arī par kultūru kopumā. Tā ir sfēra, kas man ļoti interesē un kurā gribētu darboties savā dzīvē. Kad pabeidzu skolu, vēlējos nedaudz iepazīt pasauli un devos uz Grieķiju strādāt par oficianti kādā kūrortpilsētiņā. Nedaudz iepazinu grieķu kultūru, nacionālo virtuvi, kad bija iespēja, baudīju sauli un jūru. Grieķija ir forša, bet nav mana zeme. Pie mums cilvēki tomēr šķiet patiesāki un sirsnīgāki. Kādreiz biju teikusi, ka nekad nestrādātu laukos, bet kārtējo reizi pierādījās, ka nekad nedrīkst teikt „nekad", jo, kad atgriezos, radās iespēja strādāt Praulienas jauniešu centrā pusslodzi. Darbs ar jauniešiem bija lieliska iespēja gan izpausties radoši, gan organizēt un plānot dažādas aktivitātes. Darbojos arī Madonas novada jauniešu domē, un šogad esmu tās vadītāja. Man prieks, ka novadā ir tik daudz radošu un atsaucīgu jauniešu, kuri ziedo savu brīvo laiku un palīdz veidot jauniešu dzīvi gan savā pagastā, gan iesaistās jauniešu domes darbībā. Paldies viņiem! Pašlaik atkal domāju doties uz siltajām zemēm, bet laiks rādīs, kur dzīves ceļš aizvedīs.
Esmu pateicīga, ka Dievs man dāvājis tik jaukus vecākus un trīs brāļus. Ģimenē esmu jaunākā, un tas man ļoti patīk. Mēs vecākiem esam piedzimuši tik dažādi… Vecākais brālis ir galdnieks, vidējais vienmēr ir aizrāvies ar tehnoloģijām, bet jaunākais brālis ir īsts tehniskais cilvēks, savukārt man dāvāts radošais talants.
Spēku smeļos galvenokārt dabā un Dieva mīlestībā, lūgšanā. Ikgadējā došanās uz Aglonu ir kaut kā jauna sākums, tas ir laiks sev, pilns garīgu pārdomu, paļāvības un vienkāršības. Arī tagad, Lieldienu laikā, vairāk domāju par savu garīgo pasauli, cenšos dzīvot harmoniski un paļāvīgi.
Ziemā man patīk doties uz kalnu, lai arī to daru reti, bet tā ir laba atslēgšanās no darbiem un ikdienas. Pēdējā laikā sapņoju par to, ka vēlētos doties uz īstiem kalniem. Iemācīties tā kārtīgi slēpot un ļauties tam ātrumam un izjūtām… tā, lai elpa aizraujas. Pēc dabas esmu diezgan aktīva un kustīga. Tulkojot savu vārdu un uzvārdu, sanāk ugunsstrazds jeb ugunsputns. Tā būtībā ir arī mana daba – patīk justies brīvai savā lidojumā, savās gaitās. Varu pēkšņi uzsvilties un tikpat ātri arī nodzist. Bet, manuprāt, iekšā vienmēr ir siltas ogles… Ja arī dzīvē ir grūtāk, vienmēr cenšos atrast, par ko priecāties, – atzīst Gunta.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva