Nu jau ilgu laiku „TB"/LNNK aicinājums latviešiem ir „Latvieti, nepadodies!". Pēdējie notikumi mūsu valstī liecina, ka šis populārais sauklis jānomaina ar aicinājumu „Latvieti, padomā!". Un ir, par ko padomāt.
Pirmkārt, ir jāpadomā pašam par sevi, kas es esmu un ko daru. Jāpadomā, kā atšķirt patiesību no meliem. Kā atšķirt, kad plašsaziņas līdzekļi atklāj valdības un politiķu kļūdas viņu darbā un kad notiek tautas kūdīšana pret valdību.
Gribu izteikt savas domas par notiekošo. Mītiņš pie Saeimas nama, kad tika pieņemts jaunais valsts budžets, man atgādināja Interfrontes mītiņu deviņdesmito gadu sākumā pirms deklarācijas pasludināšanas. Satracināts, atļaujos teikt, pūlis ar zaimojošiem plakātiem. Tāpat kā Interfrontes mītiņā Ždanoka izkliedza pūlim uzmundrinošus saucienus, tagad tā darīja Saeimas deputāts Repšes kungs. Lai nu kam, bet Repšem vajadzēja saprast, kā pareizi rīkoties, solīt „strādāt", bet ne „graut". Ne mazāk populistisks bija pasākums Doma laukumā, ko sauc par lietussargu revolūciju.
Šeit arī pārsvarā dominēja sauklis „atlaist", „padzīt". Nevienā runā netika analizēts valdības darbs un norādīts, kas jādara. Šajā pasākumā esot piedalījušies arī uzņēmēji. Vai viņi ko pateica, kas būtu valdībai jādara, lai tālāk un labāk attīstītu kādu tautsaimniecības nozari? Vai norādīja, kas būtu jādara, lai strādniekiem algu nemaksātu aploksnēs? Ar spilgtu runu uzstājās rakstniece Andra Neiburga – lielu nekustamo īpašumu, denacionalizēto namu Rīgas centrā īpašniece. Savā runā ne vārda neminēja par atbildību pret tiem denacionalizēto namu īrniekiem, kas izmesti uz ielas.
Kam šī sapulce bija nepieciešama, var spriest pēc līdzekļu ziedotājiem. Lauvas tiesu ziedojušas ar Amerikas miljardieri Sorosu saistītas personas un organizācijas, un tas ir bīstami. Tikai laiks parādīs, kam taisnība, un kādam nāksies atbildēt par savas tautas šķelšanu.
Tiek vākti paraksti par Saeimas atlaišanu. Piekrītu, ka ar šo valsts institūciju kaut kas nav kārtībā. Taču sakārtošana nav jāsāk ar ievēlēto deputātu padzīšanu, bet gan viņu atbildības paaugstināšanu. Saeimas kārtības rullī būtu jāparedz:
– ja deputāts izstājas no frakcijas, automātiski tiek anulēts viņa deputāta mandāts. Tā saucamajiem ārpusfrakcijas deputātiem nav nekādas atbildības;
– ja deputāts ir krimināli sodīts, arī tad tiek anulēts deputāta mandāts. Smieklīgi, ka ar blēdībām Saeimā iekļuvušajam „TB"/LNNK deputātam Boldānam, kas notiesāts ar brīvības atņemšanu, maksā Ls 560 algu. Tātad cietumnieks ir Saeimas deputāts;
– jābeidz tērēt sabiedrības, t. i., nodokļu maksātāju, nauda kā kompensācija, ja deputāts no jauna nav ievēlēts Saeimā. Viņš ir kandidējis un nav ieguvis vēlētāju uzticību, tātad nekas nepienākas. Vēl lielāks absurds, ka saņem kompensācijas arī tie, kas no jauna ievēlēti.
Nedaudz par Saeimas atlaišanu. Ja reiz Saeimas deputāti zaudējuši vēlētāju uzticību un Saeima jāatlaiž, tad, loģiski, šie paši politiķi vairs kandidēt nevar. Vai politiskajām partijām ir tāds potenciāls, ka varēs nākamajās vēlēšanās sastādīt sarakstu ar citiem politiķiem? Domāju, ka šeit parādās, ka notiek tautas kūdīšana, nepadomājot par sekām.
Tāpēc aicinu nepadoties emocijām, bet padomāt. Pirms aicini kādu padzīt, ierosini, ko likt vietā. Pirms kritizēt, padomā, ko ierosināsi darīt citādi. Tikai katra vēss prāts un loģiskā domāšana, un personīgā atbildība var līdzēt valsts lietu sakārtošanā. Atcerieties tautas teicienu: „Tukša muca tālu skan."
Autors: IMANTS ZEMBERGS
Lubānā