Šosestdien, 16. martā, daudzviet Latvijā, bet galvenokārt Rīgā notiks latviešu leģionāru atceres dienas pasākumi. Kā zināms, 1944. gadā no 16. līdz 19. martam, kad Otrā pasaules kara fronte bija pietuvojusies bīstami tuvu Latvijas austrumu robežai, norisinājās smagas kaujas Veļikajas upes krastā par augstieni „93,4". Tā bija pirmā un vienīgā kauja visā Otrā pasaules kara laikā, kad abas Latviešu leģiona divīzijas – 15. un 19. – cīnījās plecu pie pleca, turklāt augstāko latviešu virsnieku vadībā.
16. martam kā leģionāru atceres dienai ir sena vēsture. Jau kopš 1952. gada trimdas latviešu organizācija „Daugavas Vanagi" šajā datumā piemin kritušos un dzīvos latviešu leģionārus. Diskusijas par to, kādēļ izvēlēts tieši šis datums, nenorimst arī mūsdienās. Ir viedoklis, ka atsevišķa diena karavīru piemiņai nebūtu jāizdala un 11. novembris varētu būt tas kompromisa datums, kad godināt abos pasaules karos, abās frontes pusēs karojušos un kritušos karavīrus. Tam gan nevēlas piekrist daudzi no vēl dzīvajiem leģionāriem, kā arī latviešu karavīru godinātāji, kuri uzskata, ka šai dienai ir būtiska nozīme, ko nepieciešams īpaši uzsvērt.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.03.2013.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS