Šonedēļ daudzu runas bija saistītas ar dūmiem un to krāsu, sekojot ziņām no Vatikāna, gaidot, kad parādīsies baltie dūmi. Kameras bija uzdevumu augstumos, un operatīvā ziņa, ka no Siksta kapelas skursteņa pacēlušies baltie dūmi, vēstīja, ka konklāvā ir izraudzīts jaunais Sv. Romas katoļu baznīcas pāvests – Buenosairesas arhibīskaps, kardināls kopš 2001. gada – Horhe Mario Bergoljo.
Vatikānā baltos dūmus izdevās sagaidīt salīdzinoši agri, ja ņem vērā, ka konklāvā pirmais balsojums un melnie dūmi parādījās otrdienas vakarā. Toties jau 13. martā (trešdien pulksten 20.08 pēc Latvijas laika), televīzijas ziņu aktuālajos sižetos rādītie baltie dūmi un Svētā Pētera bazilikas zvani apliecināja, ka balsošanas piektajā kārtā ir ievēlēts jaunais pāvests, dzimis 1936. gada 17. decembrī. Viņa vārds būs Francisks. 76 gadus vecais Bergoljo ir pirmais Amerikas kontinenta pārstāvis vēsturē, kas ievēlēts par pāvestu. Skatoties Latvijas televīzijā sižetu, dzirdējām, ka, uzrunājot desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri sapulcējušies Svētā Pētera laukumā, Bergoljo sacīja, ka kardināli, kas viņu ievēlējuši, atraduši viņu „otrā pasaules galā". Apraksti par jaunā pāvesta biogrāfiju liecina, ka viņš būs visu to ļaužu pusē, kam šajā pasaulē neklājas viegli. Pirmajā runā jaunais pāvests aicināja aizlūgt par viņu un par iepriekšējo pāvestu Benediktu XVI. Viņš aicināja visus ticīgos lūgties citam par citu, lai pasaulē valdītu brālība. Bergoljo ievēlēšana sagādājusi pārsteigumu, jo viņa vārds iepriekš nemaz netika minēts favorītu vidū.
Latvijā dūmiem pārsvarā ir zilpelēka krāsa, taču šonedēļ bija vēlme tos redzēt baltākus. Baltos cerību dūmus caur saviem māju skursteņiem var izlaist arī mūsu zemnieki. Sandras Kalnietes parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks ziņo, ka Eiropas Parlamenta plenārsēdē Strasbūrā deputāti atbalstīja S. Kalnietes sagatavoto priekšlikumu ES septiņgades budžetā piešķirt Baltijas valstu zemniekiem par 500 miljoniem eiro vairāk, nekā par to februārī Eiropadomē lēma ES valstu un valdību vadītāji. S. Kalnietes priekšlikums paredz, ka visu Baltijas valstu zemnieki jau ar 2014. gadu saņems tikpat lielus tiešmaksājumus kā Rumānijas zemnieki un līdz 2019. gadam Latvijas zemniekiem tie pieaugs krietni vien straujāk, nekā iepriekš piedāvāja Komisija vai dalībvalstu vadītāji. Šo priekšlikumu bija parakstījuši 56 EP deputāti no visām lielākajām politiskajām grupām. Viņu vidū arī Latvijas deputāti: Ivars Godmanis, Krišjānis Kariņš, Kārlis Šadurskis, Inese Vaidere, Roberts Zīle un Alfrēds Rubiks. Šis lēmums ir pamats Eiropas Parlamenta un Padomes sarunām par budžeta galīgo variantu, kuras turpināsies vēl vairākus mēnešus.
Autore: IVETA ŠMUGĀ