Marts aicina palūkoties uz visām debesspusēm un ielīksmot skatu ar pavasara jausmām – putnu dziesmas noskaņotas citā tonī, sniegs baltum balts, bet spodrā saule jau atsedz pa tumšam krikumiņam.
Katrs meža ieloks, krūmu puduris un koku skupsna krāsojas intensīvākos toņos, zem maldinošā klusuma mizas pulsē nerimstošas dzīvības alkas. Un cilvēka sirds krūtīs priecīgi elpo – drīz, drīz gaisos izplēnēs tumšums un drūmums, rokas knaši tieksies sakārtot, pielabot, sapost, un soļi naski piebiedrosies tērcītēm – uz pavasari, uz prieku, uz jaunu dzīvi!
Un kad saule tik dāsna, ka spoži balti balo linu audekli un stellēs viegli rit deķu raksti, kad ziemas rāmums devis laiku čakliem pirkstiem, radošai domai un darba tikumam, kad pavērta paaudžu pūra lāde un dienasgaismā izcelts gadiem darinātais un ar mīlestību rūpētais, ir laiks ļaužu priekam rādīt godam veikto. Tā tapusi izstāde Stirnienes tautas namā, kas veidota no apkaimes iedzīvotāju darbiem – te nav tikai dzīves nepieciešamības pieprasītie ikdienas rokdarbi. Te ir mīlestības darbi – ik cimdu pāris un zeķe, ik gultas sega un izšūdināts dvielis, ik mežģīne, šūta glezniņa, plecu lakats vai dāvanu kārbiņa ir tūkstošreiz apmīļoti darba procesā, pacietīgi darināti, knibināti, margoti un cakoti. Un katrs pieskāriens bijis no sirds, lai arī daudzi vaicājam – kur rasts laiks nebeidzamo saimes darbu, bērnu rosības un ikdienas notikumu vidū.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.03.2013.
Autore: IEVA ZEPA