Mazs zēns uz lielā akmens sēdēja.
Visapkārt meži šalca.
Viņš pļavā ziedus vēroja
Un vēja trauktos mākoņus.
Aiz meža plūda Aiviekste,
Un purva mala bija miglā tīta.
Pie Aiviekstes, tur, Visagala skolā,
Reiz skolas gaitas uzsāka.
Kā sauca mazo zēnu?
Oskars Kalpaks.
Šādu dzejoli piemiņas pasākumā pulkvedim veltīja Degumnieku pamatskolas 6. klases skolniece Roberta Eglīte. Mazais zēns izauga un kļuva par Latvijas armijas virspavēlnieku, kas atdeva savu dzīvību par Latvijas brīvību. Tradicionāli katru gadu 6. martā Visagala kapsētā Lubānas novada ļaudis un viesi piemin pulkvedi Oskaru Kalpaku.
NBS orķestrim atskaņojot Jāņa Kalniņa „Lielo jundu", atceres pasākuma dalībnieku gājiens devās uz pulkveža Oskara Kalpaka atdusas vietu. NBS kapelāns Dāvids Šterns atklāja pasākumu ar aizlūgumu un uzrunu klātesošajiem: – Karavīriem vajadzēja ļoti stipru ticību, lai kopā ar savu komandieri ietu cīņā un cīnītos par savu valsti Latviju. Bija jāpanāk savas valsts atbrīvošana. Šī ticība un cerība mums vajadzīga arī šodien, kad redzam apkārt grūtības, izaicinājumus, kuriem neredzam atrisinājumu. Jātic sev, tai zemei, kuru Dievs mums ir devis. Šajā dienā mēs atceramies ne tikai Oskaru Kalpaku, bet arī citu tautas varoni – Imantu Ziedoni, kas cīnījās ne ar ieročiem, bet gan ar garu, vārdu. Viņi cīnījās par vienu zemi – Latviju. Mums, kas esam jaunāki nekā Imants Ziedonis – jaunieši, bērni, vidusskolēni, karavīri, būs jāved šī cīņa tālāk, lai nosargātu savu zemi. Mums jābūt morāli un garīgi stipriem nosargāt to, kas uzticēts no mūsu senčiem. Lai Dievs svētī šo dienu… lai Dievs svētī to, kas mums ir! Lai Dievs svētī ikvienu no mums!
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 08.03.2013.
Autore: LIGITA PĒTERSONE
AUTORES foto