Vakar pusdienlaikā beidzot tikām pie jaunā Ministru prezidenta. Visnotaļ dūšīgā, celtā un peltā Aigara Kalvīša vietā tika piedāvāts varens vīrs – Ivars Godmanis, kura vizuālais tēls nevarētu bojāt Latvijas tēla vizuālo pusi. Turpat mēnesi notika precības. Preču mātes godā – Valsts prezidents Valdis Zatlers. Jāatzīst – tiešām nepieredzējis, bet nu jau pieredze nākamajai reizei būs.
Pieņemts, ka kāzas ir visu notikumu vainagojums. Rokasspiedieni, bučas, ziedi, tiek mīti gredzeni, seko laimīga laulība, kuras saturs – ģimenes labklājība, bērni.
Diemžēl visi zinām, ka ar kāzām nekas nebeidzas, viss tikai sākas. Protams, pats sliktākais ir sānsoļi, greizsirdība un… šķiršanās. Ne tikai uz senlatviešu sētu attiecas teiciens – "kur nabadzība pa durvīm iekšā, tur mīlestība pa logu laukā." Kā tad nu būs?
Izrādās – "līgava" ir ar "pūru": daudzi atceras "Godmaņa krāsniņas", sagrauto rūpniecību un lauksaimniecību, arī pensiju sistēmai Godmaņa pirmās premjerēšanas laikā likti nepareizi pamati utt.
Skaidrs, ka viens cilvēks nevar tik daudz sagrēkot, un no kļūdām jau arī mācās, bet nevar zināt, uz ko atkal spējīgas partiju dīķī būtu citas "līdakas" – kura kuru?
Skumji, ka visa tā kandidātu nolūkošana, "domburšovus" ieskaitot, bija tāda vienpusīga – tauta, Latvija, tās labklājība un problēmas palika kaut kur tālu projām. Tik piezemētas tēzes – par lētāku maizi un sviestu – nemaz neizskanēja. Un kurš gan uzdrīkstēsies tik milzīgas inflācijas laikā solīt kaut ko "treknu". Tauta taču pati saprot, ka, pat stāvot lietū bez lietussargiem pie Saeimas nama un citur, domas būs arī par ideāliem, jo ar labiem un pareiziem vārdiem uz laiku var aizsegt tukšumu.
Šķiet, jaunās valdības gaidās ne visi vēl apjauta klaji ciniskos draudus ne tikai tautas veselības aprūpei, bet arī pašiem aprūpētājiem – dakterīšiem, kas brien dubļus, lai nokļūtu pie kāda attāla pacienta no sev pierakstītā tūkstoša.
Šīs nedēļas notikumos mani personīgi visdziļāk skāra kādas dakterītes teiktais – "man sāk riebties šis darbs". Nu nevar būt briesmīgāki vārdi nevienas profesijas pārstāvja mutē. Īstenībā runa jau nav par darbu, bet par attieksmi pret vienkāršajiem cilvēkiem, kas it kā nemaz negrib zvaigznes no debesīm, bet tikai normālu, cilvēcīgu, pārtikušu dzīvi. Bet kāpēc jābūt pieticīgiem, kāpēc negribēt kādu spožu zvaigzni vai zvaigznīti savā vienīgajā dzīvē?
Pirms valdības apstiprināšanas Ivaram Godmanim (protams, arī visai jaunajai valdībai, ko viņš izvēlēsies savā komandā) novēlu veiksmi un spēku savu darbu darīt ar siltu sirdi un redzīgām acīm.
Autore: ASTRA ZAGORSKA