Vakar kļuva zināms, ka Valsts prezidents Valdis Zatlers par Ministru prezidenta amata kandidātu izvēlējies pašreizējo iekšlietu ministru Ivaru Godmani (LPP/"LC"). Kā vērtējat šo prezidenta izvēli, vakar jautāju Bērzaunes pagasta padomes priekšsēdētājai Vinetai Lambertei un Ērgļu novada Jumurdas pašpārvaldes vadītājai Agitai Opincānei.
Manuprāt, galīgi garām
– Bez komentāriem, – pirmajā mirklī atbild Vineta Lamberte, un brīdi padomājusi, piebilst: – Tautiski runājot, manuprāt, tas ir galīgi garām. Es jau no rīta nojautu, ka tā būs, bet vēl cerēju, ka varbūt tomēr… Mans uzskats ir, ka Godmanis, arī strādājot kā iekšlietu ministrs, sevi nav pierādījis. Kaut vai visi tie komentāri pirms mēnešiem diviem, kad politikā galīgais juceklis valdīja, bija tādi, ka liekas – diezin vai viņš tautā ieklausīsies. Arī tas, ka iekšlietu sistēma joprojām nav sakārtota. Savukārt par diviem pārējiem kandidātiem – Zalānu un Dombrovski – runājot, es noteikti izvēlētos pēdējo. Varbūt viņš neprot sevi tik labi prezentēt, bet mans subjektīvais viedoklis ir, ka viņš būtu no viņiem vispieņemamākais. Kas attiecas uz Zalānu, domāju, ka viņam ļoti iegrieza visa tā reklamēšanās. Es īpaši nemeklēju televīzijā un presē, bet, cik nācies redzēt un lasīt, es teiktu – nu jauns un lecīgs bez gala. Manuprāt, visprātīgākais tomēr bija meklēt kādu citu bezpartejisku premjera kandidātu no malas.
Lai taču beidzot sāk strādāt!
– Es domāju, visas trīs kandidatūras bija līdzvērtīgas. Visi nosauktie kandidāti sevi ir pierādījuši darbībā. Vienīgi tas, cik kuram liels atbalsts no pārējām partijām. Varbūt Godmanis arī ir tas neitrālākais variants, ja jau partijas nevar savā starpā vienoties ne par Tautas partijas, ne „Jaunā laika" kandidātu un arī bezpartijisku kandidatūru no malas, kā pašas apgalvoja, nebija ar mieru atbalstīt, – atzīst Agita Opincāne. – Godmanim no viņiem visiem ir lielākā pieredze. Viņš ir nosvērts cilvēks, kuram ir bijušas gan savas kļūdas, gan veiksmes, un, ja Saeima par viņa veidoto valdību nobalsos, tad jau laiks rādīs, cik šī izvēle bijusi veiksmīga. Taču tas ir labi, ka kandidāts beidzot ir nosaukts, tas nozīmē, ka līdz svētkiem varbūt tiksim pie jaunas valdības. Domāsim labas domas, jo kritizēt, pārmest, aizrādīt jau ir viegli, bet galu galā ir jāstrādā. Novēlēsim viņiem darbu pilnas rokas, lai beidz ķīvēties un sāk strādāt. Vienam patīk cukurs, citam – sāls, bet beidzot jābeidz runāt un jāsāk strādāt. Es no sirds novēlu veiksmi, lai jaunajam premjeram būtu padoms un gudrība cilvēkus izvēlēties, uzrunāt viņus un lai viņi savukārt mācētu premjeru uzklausīt.
Autore: BAIBA MIGLONE