Starptautiskajā Berlīnes kinofestivālā apbalvojumus saņēma abas Latvijas filmas: Jāņa Norda „Mammu, es tevi mīlu" – starptautiskās žūrijas balvu un 7500 eiro naudas balvu, bet Ēvalda Lāča animācijas filma „Eži un lielpilsēta" – žūrijas balvu un bērnu žūrijas diplomu. Viedokli, vai valdībai pēc šādas atzinības arī filmu veidotājiem vajadzētu piešķirt naudas prēmijas, līdzīgi kā sportistiem, lūdzu izteikt Madonas novada domes izglītības un kultūras jautājumu komitejas priekšsēdētāju Valdi Vucānu un Ērgļu novada Jumurdas pagasta pārvaldes vadītāju Agitu Opincāni.
Jāatbalsta
– Radošo profesiju cilvēki, protams, ir jāatbalsta. Šīs lietas mūsu valstī vispār ir atstātas novārtā. Tas labi redzams pēc mūsu starptautiski atzītiem māksliniekiem, kas pašu zemē pienācīgi netiek atbalstīti un novērtēti. Būtu jābūt fondam vai sadaļai budžetā, kurā būtu paredzēts finansējums šādam mērķim, un uz to varētu pretendēt gan pēc saņemtās starptautiskās atzinības, gan ar radošām idejām to piedzimšanas brīdī, – uzskata Valdis Vucāns. – Ja Latvija ar kaut ko sevi var parādīt, tad tā ir māksla, kultūra un, protams, arī sports, kur šīs lietas ir labāk sakārtotas. Reizēm var tikai pabrīnīties, kā mākslinieki ar tik mazu valsts finansiālu atbalstu vai pat bez tā, kā šajā gadījumā radošā grupa „Animācijas brigāde", vispār ir tikuši līdz starptautiskai atzīšanai, un šī grupa to, starp citu, gūst ne jau pirmo reizi. Taču, neraugoties uz to, joprojām savā zemē netiek atbalstīti. Tas ir ļoti dīvaini. Katrā ziņā valsts politikai šai ziņā būtu jāmainās.
Jānovērtē arī pašu mājās
– Prieks ir par katru starptautisku panākumu, kad pozitīvā nozīmē Latvijas vārds izskan visā pasaulē, un tas attiecīgi būtu arī jānovērtē un jāatbalsta. Mūsu režisoru panākumi starptautiskajos festivālos īpaši vairs nepārsteidz, jo tas nenotiek pirmo reizi. Tā kaut kā ir sanācis, ka Latvijas animācija daudziem patīk arī ārpus valsts. „Eži un lielpilsēta" tam ir vēl viens apliecinājums, – uzsver Agita Opincāne. – Būtībā jau katrs, kas savus darbus spēj iznest ārpus valsts robežām un gūt starptautisku atzinību, ir pelnījis, lai tas tiktu novērtēts arī pašu mājās. Katrā ziņā tas būtu ļoti jauki, ja par izciliem panākumiem valdība apbalvotu ne tikai sportistus, bet arī māksliniekus, kinorežisorus un citu radošo profesiju pārstāvjus. Šādus sasniegumus varētu novērtēt, piešķirot vai nu individuālas naudas prēmijas, vai finansējumu nākamajiem radošajiem darbiem.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA