Sestdien Madonā noslēgsies tūrisma rallijs „Pavasara karnevāls Vidzemē".
Karnevāla tradīcijai ir vairāki slāņi. Senajās latviešu zemnieku ieražās Mārtiņdienai sekoja Ziemassvētki ar maskošanos, pārģērbšanos un tamlīdzīgām izrīcībām gada tumšajā laikā līdz Meteņdienai. Masku balle kā sarīkojums ar dejām un Amora pastu pie mums ir jaunāks ieviesums, tā izcelsmi daļēji saista ar viduslaiku jautrošanos pirms gavēņa, sākotnēji Itālijā. Taču tā savā ziņā esot pārmantota no senās Romas vai vēl agrākiem laikiem.
Atskatoties gadus 75-85 atpakaļ (par senāku laiku nav ziņu), atrodam, ka Madonā lielākie karnevāli parasti notika janvāra otrā pusē-februārī. Tos samērā regulāri rīkoja aizsargu organizācija un Brīvprātīgā ugunsdzēsēju biedrība, citkārt arī vietējā Izglītības biedrība. Līdz 1936. gadam tie parasti notika Izglītības biedrības telpās Avotu ielā, pēc tam aizsargu namā. Savā ziņā tā bija balle ar vietējiem vai iebraukušiem muzikantiem (līdz diskotēkai vēl ilgi jāgaida), pārģērbušies gan ieradās tikai daļa viesībnieku. Sejas aizsegšana, pārveidošana varēja būt iemesls arī pārpratumiem. Citkārt karnevālam dota kāda tēma, reizēm itin eksotiska: „Gambija mēnesnīcā", „Indijas pasakas un brīnumi", „1001 nakts", „Karnevālu nakts Ēģiptē", „Abesinijas ciemā", „Tobago salā". Tādos gadījumos sarīkojumu zāli centās īpaši iekārtot, dekorēt. Maskām parasti rīkoja konkursu.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 22.02.2013.
Autors: INDULIS ZVIRGZDIŅŠ
A. GRĀVERA foto