Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, reprezentējot reemigrācijas plānu, atzinis, ka tas neatrisina visas lielās problēmas, bet tā uzdevums jau esot sniegt atbalstošu roku tiem, kuri vēlas atgriezties vai arī, paliekot ārzemēs, uzturēt ekonomisko saikni ar Latviju.
Reemigrācijas plāna izstrādātāji ir optimisti, cerot uz vairāku desmitu tūkstošu cilvēku atgriešanos dzimtenē jau tuvākajos gados. Taču šim plānam būs nulles vērtība, ja vienlaikus netiks domāts par to, lai darba un labākas dzīves meklējumos uz ārvalstīm nedotos jauni emigrantu tūkstoši.
Galvenais jau tomēr ir darbavietu pieejamība un iespēja tepat, Latvijā, nopelnīt, kaut vai tikai minimālus iztikas līdzekļus. Lai vismaz varētu samaksāt par komunālajiem pakalpojumiem, izglītot bērnus un arī brokastīs, pusdienās un vakariņās būtu ko galdā likt…
Un vēl ir arī ceļi, no kuriem arī ir atkarīgs, vai dzīvi Latvijas laukos var apvienot ar darbu novadu centros, citās pilsētās. Darbs dzīvesvietā laukos taču ir tikai retajam. Tāpēc tas, kādi ir mūsu ceļi, nevienam īpaši pat nav jāstāsta, tas ir vispārzināms fakts, bet ļoti precīzi valsts un ceļu uzturētāju attieksmi pret 2. šķiras autoceļiem, manuprāt, šonedēļ publicētajā vēstulē redakcijai ir raksturojusi ļaudoniete L. Tropa. Zem viņas vārdiem, domāju, nešaubīdamies var parakstīties katrs, kam vien sanācis atkušņu vai puteņu laikā braukt pa ceļu Madona-Ļaudona-Sāviena-Jēkabpils. Kopš sevi atceros, tieši tā šis ceļš tiek uzturēts jau vairāku desmitu gadu garumā. Nereti ir bijis arī tā, ka Jēkabpils pusē līdz robežai ar Sāvienu, lai varētu kursēt satiksmes autobusi, ceļš ir nokaisīts jau rīta agrumā, bet mūsu pusē tas labākajā gadījumā tiek darīts nākamajā vai pat tikai pēc dažām dienām.
Jā, gadi iet, mainās laiki, mainās valdības, bet attieksme pret 2. šķiras grantētajiem ceļiem paliek tā pati. Nemainās ne ceļa segums, ne ceļa statuss, ne arī ceļu uzturēšanas kārtība. Nožēlojami ir tādi Ministru kabineta noteikumi, kas ļauj valsts ceļu uzturētājiem ceļus slidenā laikā nekaisīt gandrīz divas nedēļas, kā to apraksta ļaudoniete L. Tropa. Aizbildināšanās ar naudas trūkumu nepārliecina.
Piekritīsit, ka sanāk tā jocīgi. Kad par vairākiem tūkstošiem latu atalgojums jāpalielina VAS „Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes priekšsēdētājam V. Kononovam, tad par naudas trūkumu neviens nerunā. Bet varbūt, pirms noteikt Eiropas līmenim atbilstošu algu, būtu jāparūpējas par lielāka finansējuma piešķiršanu ceļu uzturēšanai? Vienā gan V. Kononovam var piekrist. Par lielu algu (līdzīgi kā Valsts prezidentam A. Bērziņam par lielāko pensiju) viņam nav jākaunas. Jākaunas jau būtu par mūsu ceļiem…
Autore: ŽEŅA KOZLOVA