Mēdz teikt – kā gadu iesāksi, tā pavadīsi. Šķiet, vismaz šo nedēļu esam pavadījuši naudas zīmē, kad visas runas tikai par to. Tās pietrūkst gan vienkāršajiem Latvijas ļaudīm ziemas mēnešos krietni pieaugušo komunālo rēķinu nomaksāšanai, gan, kā izrādās, uzņēmumam „Liepājas metalurgs" teju vai jādraud ar bankrotu, lai pievērstu valdības uzmanību obligātā iepirkuma komponentes, kas pierēķināts katrā elektrības rēķinā, maksāšanas netaisnīgumam.
Skaidrs, ka valstī, no kuras masveidā turpina aizbraukt darbspējīgi cilvēki, ir daudz netaisnību. Kaut vai šajā nedēļā publicētais pētījums liecina – lai vidusmēra latvietis sakrātu naudu kredīta pirmajai iemaksai (pat nav runa par paša kredīta nomaksāšanu) par divistabu dzīvokli, atliekot katru mēnesi 50 latu, būs nepieciešami 11 gadu. Bet arī šajā laikā kaut kur taču jādzīvo, visbiežāk – īrētā mājoklī. Protams, nav jau ikvienam iedzīvotājam jākļūst par privātīpašnieku, turklāt vēl jāiejūdzas parādu jūgā, to darot. Bet diemžēl arī īres tirgus Latvijā ir mazattīstīts, un maksas nereti ir nesamērīgi augstas. Ja vēl jāspēj nomaksāt arvien pieaugošos komunālos maksājumus, turklāt tie 50 latu kaut kā jāatliek, lai nākotnes perspektīvā līdzvērtīgs dzīvoklis vismaz skaitītos paša… Iespējams, uzsāktās diskusijas par atbalstu jaunajām ģimenēm mājokļa iegādē Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijā dos arī reālus rezultātus. Pretējā gadījumā vienīgā valdības pārstāvju atbilde uz jautājumu, ko darīt, ja nespēj nomaksāt rēķinus, līdz šim ir bijusi: – Dodieties uz vietējo sociālo dienestu.
Uz šāda fona tiesībsarga uzsāktā misija, lai Latvijā minimālā alga no pašreizējiem 200 latiem tiktu palielināta uz aptuveni 300, sākotnēji varētu šķist pozitīva. Tajā pašā laikā arī jāapzinās, ka daudzi uzņēmēji šādā veidā tiktu iedzīti strupceļā, kad likums pieprasa, bet iespēju darbiniekiem paaugstināt algu nav. Tātad – bankrots vai ēnu ekonomika. Bet, ja jau reiz esam no krīzes ārā, kā valdošās koalīcijas pārstāvjiem patīk apgalvot, kaut kad taču kopējiem apstākļiem būtu jāmainās uz labo pusi, lai arī privātais sektors varētu atļauties paaugstināt algas.
Tam visam piedevām – jau drīz varēsim atvadīties no mīļā latiņa, kopš vakar Saeimā tika pieņemts eiro (kas par euro) ieviešanas likums. Tas regulēs pārejas no lata uz eiro, abu valūtu paralēlās atspoguļošanas periodu, skaidrās naudas nomaiņu pret eiro un citus jautājumus. Šķiet, šobrīd svarīgākais eiro ieviešanas oponentiem – lai patiesi darbotos un rezultātus dotu uzņēmums „Aptauju centrs", kas, veicot cenu monitoringu, uzraudzīs nepamatotu cenu kāpumu precēm un pakalpojumiem.
Autore: LAURA VOITIŅA