Roberts Zuika ir viens no tiem mūsu novadniekiem, kas visus garos trimdas gadus centies uzturēt kordziedāšanas tradīcijas latviešu mītnes zemēs.
Diriģents dzimis 1913. gada 20. janvārī Līdēres „Ambātos" Lielzuiku ģimenē. Mācījies Līdēres, Lubejas, Kusas skolās un 1936. g. absolvējis Rīgas skolotāju institūtu. Jau tolaik viņš dziedāja korī, piedalījās Dziesmu svētkos, strādāja par skolas pārzini Kocēnos un mācījās Valmieras mūzikas skolā. Tad arī nodibināja savu pirmo kori un vadīja Valmieras un Kocēnu latviešu biedrības korus.
Otrais pasaules karš Zuiku ģimeni izkaisīja pa pasauli. 1943. gadā Robertu, tāpat kā brāļus Pēteri un Kārli, iesauca leģionā. 1944. gada 9. septembrī leitnants R. Zuika Dundagā nodibināja Rīgas pulka 2. bataljona karavīru kori. Pirmie trīs koncerti izskanēja Latvijas baznīcās, sekoja koncerts 18. novembrī Posendorfā, kad arī dziedāja novadnieka J. Norviļa „Vakarjundu". 1945. gadā bija jāatkāpjas uz Vāciju, sekoja angļu gūstekņu nometnes, bet arī šeit koris koncertēja. Gūstam beidzoties, darbība turpinājās Lībekā, dziedot gan latviešu, gan vācu publikai un piedaloties trimdas Dziesmu svētkos. Kora repertuārā vienlaicīgi bijis ap 80 vīru kora dziesmu, to skaitā J. Vītola „Trimdā" un J. Kalniņa „Pavasara dienas" pirmatskaņojumi. Pēc koristu lūguma J. Vītols šim korim uzrakstījis himnu – savu pēdējo darbu „Kalējs" (K. Skalbes vārdi).
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 29.01.2013.
Autore: ILZE GAUJĒNA,
Madonas muzeja speciāliste
Foto no Madonas muzeja krājuma