Sniega izvešana Madonas pilsētā, kā informējām iepriekšējā laikraksta numurā, turpinās arī šonedēļ.
Madonas pilsētas pārvaldnieks Guntis Ķeveris, vaicāts par sniega izvešanas izmaksām, atzīst, ka tas izmaksā dārgi, bet citas iespējas nav, jo sniega ir daudz, turklāt ielām, it sevišķi pēc to rekonstrukcijas atbilstoši Eiropas Savienības direktīvām, ir samazinājies platums – tās ir tik šauras, ka sniegam vietas nepietiek.
– Līdzekļi ceļu fondā vēl ir, nav jau tā, ka tos būtu izmantojuši līdz nullei, neraugoties uz to, ka ziema ir sniegiem bagāta un laikapstākļi mainīgi. Pagaidām precīzi vēl nevaru pateikt, cik sniega kubikmetru ir izvests un cik tas izmaksās, bet izvestais sniega apjoms ir diezgan liels, turklāt maksa par iznomāto tehniku būs atkarīga nevis no izvestā sniega daudzuma, bet no stundām. Precīzi summa būs zināma, kad sniega izvešana būs pabeigta, – uzsver Guntis Ķeveris.
Viens no iemesliem, kāpēc šoziem nevar atteikties no sniega izvešanas, ir tas, ka pēc ielu rekonstrukcijas tās daudzviet ir kļuvušas šauras.
– Redz, kā ir sanācis: tādi jau mums tie projekti ir, ceļu un ielu būvniecību mēģinot piesaistīt visiem Eiropas standartiem. Patlaban apstiprināšanai ir iesniegta Saules ielas rekonstrukcija, bet kārtējo reizi no ministrijas ir saņemts ieteikums ievērot ES direktīvas, proti, ka nepieciešams to sašaurināt. Mēs kategoriski esam pret to. Saules iela Madonā jau ir palikusi gandrīz vai vienīgā, kas ir normālā platumā. Pirms rekonstrukcijas arī Rīgas iela bija plata, to bez raizēm varēja iztīrīt arī ziemā. Vismaz es neredzu jēgu, kāpēc tai abās pusēs jāizbūvē gājēju trotuāri. Man jau liekas, ka arī Augu ielā būtu pieticis, ja ietve būtu vienā pusē. Tas ievērojami atvieglotu ielas tīrīšanu, jo tad vairāk vietas varētu atvēlēt zaļajai zonai un ziemā būtu, kur novirzīt sniegu. To nostumt privātmāju pusē nevaram, tas radīs lielu protesta vilni, jo pretenzijas izteiks šo māju īpašnieki. Brauktuve un zaļā zona starp gājēju celiņiem ir tik šaura, ka sniegam nav vietas – vieni, tīrot trotuāru, to stumj uz brauktuves pusi, savukārt sniega tīrāmā tehnika – no brauktuves uz trotuāra pusi, līdz ar to sniega vaļņi veidojas tik augsti. Turklāt arī privātmāju iedzīvotāji visu sniegu no savas puses mēģina izmest ārpus māju teritorijas, līdz ar to nekas cits neatliek, kā vismaz daļu sniega vest ārā. Ja pie ES direktīvām un standartiem pieturēsies, rekonstruējot arī citas ielas, tad ir jādomā par jaunas, modernākas tehnikas iegādi īpašumu uzturēšanas nodaļai, lai nebūtu jāizmanto citu uzņēmēju pakalpojumi, iznomājot mūsdienu prasībām un reālajai situācijai atbilstošu tehniku, jo tas nav lēti, – Madonas pilsētas pārvaldnieka Gunta Ķevera secinājumi ir loģiski.
Viņš skaidro, ka projektētāji izstrādā projektus, pieturoties pie Eiropas Savienības direktīvām, cik, piemēram, platām ir jābūt ielām un trotuāriem pilsētās, bet ES, tās nosakot, varbūt vajadzētu palūkoties arī uz Skandināvijas pusi, pavērtēt, kādi ceļi un ielas tur tiek būvētas, nevis skatīties tikai Francijas, Itālijas, citu Eiropas dienvidu valstu virzienā, kur sniega nav vispār un nezina, ko nozīmē ceļu uzturēšana un sniega izvešana ziemā. – Protams, vasarā tas izskatās skaisti un arī iedzīvotājiem ir ērti pārvietoties pa platām ietvēm, bet ziemā tas rada problēmas, īpaši sniegiem bagātā ziemā, kāda ir šogad. Madona, kā zināms, tomēr ir Latvijas „ziemas galvaspilsēta", tik daudz sniega, kā pie mums, citur nav, tāpēc, apstiprinot ielu atjaunošanas projektus, būtu jāņem vērā arī ielu un trotuāru kopšanas iespējas, kā to reāli varēs izdarīt, – uzskata Guntis Ķeveris.
Viņš akcentē, ka, lai ielas, trotuārus un ceļus uzturētu pienācīgā kārtībā un tie būtu izbraucami un izejami, kā to pamatoti prasa autovadītāji un iedzīvotāji, ir nepieciešama arī jauna specializētā tehnika, sniega pūtēji, sniega savācēji.
– Cerams, ka tad, kad beigsies pašvaldības budžeta līdzekļu ieguldīšana nozīmīgos un lielos ielu rekonstrukcijas projektos, novada domes deputāti piešķirs vairāk naudas ceļu un ielu uzturēšanas mūsdienīgākas tehnikas iegādei. Tas nevienam nav noslēpums, ka mēs strādājam ar pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu tehniku. Ja tā dienā tiek intensīvi izmantota, naktī tā ir jālabo, jāpārskrūvē, lai nākamajā rītā atkal varētu doties ielās. Ceļu uzturēšanas izmaksas palielina arī tehnikas remonts. Cerēsim, ka arī pašvaldības īpašumu uzturēšanas nodaļa sagaidīs labākus laikus un varēsim strādāt ar mūsdienīgāku tehniku, – situāciju raksturo Guntis Ķeveris.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.01.2013.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA
AGRA VECKALNIŅA foto