Cilvēkus, īpaši tos, kas ļaujas ziemas priekiem, sniegiem bagāta ziema parasti iepriecina, bet zvēriem un putniem tas ir smags pārbaudījums, kurā izdzīvo izturīgākie.
Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Inita Bružika uzsver, ka sniegs pasargā augus no izsalšanas, jo sniegpārslas veido irdenu siltuma izolatoru. Sniegs siltumu vada 20 reižu sliktāk nekā ledus. Sniega segas iekšienē valda īpašs mikroklimats, kas ļauj pārziemot ne tikai augiem, bet arī dažādiem dzīvniekiem. Temperatūras svārstības sniega segas iekšpusē nav tik izteiktas, tur ir klusi un mierīgi.
Kā novērots, sniegā zvēri lieki nestaigā. Mežacūkas, stirnas un staltbrieži sniegiem bagātā ziemā pārvietojas ar grūtībām, jo šo pārnadžu sugu veidošanās notikusi maigākā klimatā ar plānu un nepastāvīgu sniega segu. Visi guļ un barojas vienuviet. Īpašs pielāgojums dzīvei sniegā ir taku veidošana. Takas iemin zaķi, lapsas, lūši, pārnadži un citi zvēri. Tiek izmantoti arī cilvēku iebraukti ceļi. Dzīvnieki ēd koku, krūmu zarus, mizu, atvases, zāli, kas saglabājas zaļa zem sniega un kūlas, mētras, zīles, mežābolus, dažu sugu sūnas un ķērpjus. Dabā viss ir līdzsvarā. Izdzīvo spēcīgākie, izturīgākie, gudrākie, kas dzīvnieku pasaulē nozīmē – ar dabiskiem instinktiem labāk apveltītie, kā arī veiksmīgākie.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 15.01.2013.
Sagatavoja INESE ELSIŅA