Droši var teikt, ka madonietei AIRAI BĒRZIŅAI sports ir dzīves piepildījums. Sportot sākusi, mācoties Madonas 1. vidusskolā, pie sporta skolotāja Laimoņa Saulīša.
– Principā pēc vidusskolas beigšanas bija skaidrs, ka došos mācīties uz Fizkultūras institūtu. Institūta laikā tika izmēģināti dažādi sporta veidi. Pirmo sporta meistara nosaukumu ieguvu biatlonā, tikai pēc tam slēpošanā. Tas bija laiks, kad biatlonā pārgāja uz mazkalibra šautenēm un tas kļuva pieejamāks. Katrā ziņā augstākie panākumi ir gūti biatlonā. Piemēram, PSRS čempionātā Latvijas izlase, kurā startēju, ieguva trešo vietu stafetē. Arī senioru vecumā turpinu piedalīties dažāda mēroga, tajā skaitā arī starptautiskos čempionātos biatlonā. Vienīgi ir ļoti maz laika, ko varētu veltīt nopietniem treniņiem. Tāpat piedalos arī orientēšanās sacensībās, slēpošanā, šad tad arī kādā vieglatlētikas disciplīnā, – atzīst Aira.
Pēc institūta beigšanas Airas pirmā darbavieta bijusi „Lauktehnika", jo viņa studējusi ar šī uzņēmuma stipendiju. – Par sporta metodiķi „Lauktehnikā" nostrādāju līdz pat brīdim, kad tā beidza pastāvēt. Pēc tam bija dažādas pārmaiņas, līdz mani uzaicināja strādāt par biatlona treneri, jo Madonā toreiz biatlonā bija tikai viens treneris – Egils Ziņģītis. Tā nu visus šos gadus esmu kopā ar jauno paaudzi un priecājos par savu audzēkņu panākumiem. Ir prieks par aizrautību un dzirkstelīti viņu acīs, par uzņēmību. Esmu gandarīta par savu audzēkni Rolandu Pužuli, kas ir Latvijas izlasē un cīnās Pasaules kausa posmos. Taču tādi audzēkņi katra trenera dzīvē ir viens, divi, nu varbūt trīs. Diemžēl dzīve šobrīd ir nedaudz citādāka nekā tajos gados, kad mēs mācījāmies. Tagad daudz laika tiek pavadīts pie datoriem, tāpat visas pārējās lietas, kas bērnus vairāk saista un ir vieglākas, tāpēc arvien mazāk izvēlas sportot, – spriež Aira.
Šobrīd Aira strādā kopā ar meitu Unu, kas ir izvēlējusies iet mātes pēdās: – Abas audzinām veselu pulku jauno biatlonistu, sākot no sešiem līdz pat divdesmit gadiem. Sākam no pašiem pamatiem un pamazām virzāmies uz priekšu, cik nu kuram ir gribēšanas un varēšanas. Tā ka var sacīt, ka ar Unu esam domu un cīņu biedres. Dēls Ivo gan savu dzīvi nav ar sportu saistījis, bet man ir divi mazdēli – Markuss un Martins – un kas to lai zina, kā dzīve pavirzīsies…
Savukārt, kad iejautājos, kā tiks atzīmēta vārdadiena, Aira atklāj, ka vakarpusē droši vien būšot maza pasēdēšana savu mīļo lokā, bet rīta cēlienā viņa esot iecerējusi piedalīties ziemas orientēšanās sacensībās, kas divas dienas norisināsies Aronas pusē: – Tā man būs savā ziņā vārdadienas dāvana, jo šādās sacensībās piedalīšos pirmo reizi.
Autore: BAIBA MIGLONE
OĻĢERTA SKUJAS foto