Katra Latvijas viensēta ir unikāla ar savu vēsturisko apbūvi, vēsturi, nostāstiem, cilvēkiem, kas tur dzīvojuši, kultūraugiem, kas tur audzēti.
Daudzām šīm vietām ir gadsimtiem sena pagātne, citai apzināta, citai aizmirstībā tīta. Šīs ir vietas, kur veidojusies mūsu tautas identitāte un novada apziņa. Diemžēl vietas pakāpeniski izzūd no Latvijas kartes, un cilvēki ne vienmēr novērtē vēsturiskās apbūves nozīmi, bieži to vienkārši nevar atļauties. Latvijas kultūras mantojuma pašreizējais stāvoklis ir traģisks. Laukos siro mantraču brigādes ar metāla detektoriem, kas katastrofālā tempā un apjomos izrakņā gan valsts aizsardzībā ņemtos objektus, gan pētniekiem vēl nezināmas senvietas. Vecās klētiņas un citas senas celtnes šobrīd tiek intensīvi zāģētas kokmateriālos, sabrūk laika zoba saēstas, labākajā gadījumā – pārbūvētas, zaudējot savu kultūrvēsturisko vērtību. Metāllūžņos aiziet vecie darbarīki, ēku būvdetaļas un antīki transporta līdzekļi. Importa stādu un sēklu invāzija iznīcina vietējo ģenētisko mantojumu.
Skaidrs, ka ar pašreiz atvēlētajiem valsts līdzekļiem visu kultūrvēsturisko mantojumu saglabāt nav iespējams. Tāpēc Vides aizsardzības klubs, Latvijas Etnokultūras centrs, atklātā sabiedriskā fonda „Dabas retumu krātuve" un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Digitālās bibliotēkas portāla „Zudusī Latvija" veidotāji rīko fotoakciju „Iemūžini mājvietu" ar mērķi veidot elektronisku datubāzi par visām Latvijas mājvietām. Vēsturiskā apbūve iet bojā, bet ir iespējams to iemūžināt vismaz fotogrāfijā.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 02.01.2013.
Autors: JĀNIS PUNTULIS