Aizvadīti Ziemassvētki – gada gaišākie un sirsnīgākie svētki, un ašiem soļiem tuvojas gadumija. Uz atvadām vēl izspēlējot veiklu triku ar laikapstākļiem, samainot diezgan bargos mīnusus ar plusiem un pārvēršot pilsētu par vienu lielu slidotavu, jo kārtējo reizi neesam bijuši gatavi dabas untumiem…
Jā, vēl tikai dažas dienas – un pārkāpsim jaunā – 2013. – gada slieksni. Kāds tad bijis šis gads, kuram jau stiepjam uz atvadām roku? Katram no mums tas bijis ar savām uzvarām un saviem zaudējumiem, ar gandarījuma mirkļiem un neveiksmju sūrmi, ar savu gabaliņu prieka un savu nebalto dienu – īsi sakot, tas, ko mēs katrs saucam par dzīvi. Par to visu esam centušies runāt arī „Stara" lappusēs – dienu no dienas, nedēļu no nedēļas – visa gada garumā, nākot pie jums 151 reizi un pārliecinoties, ka joprojām mūs lasa un esam jums vajadzīgi, tāpēc paldies visiem mūsu uzticīgajiem lasītājiem, kas ar mums ir kopā jau daudzus gadus, un arī tiem, kas par tādiem vēl kļūs.
Savās žurnālistu gaitās pa gadu esam sastapuši daudz interesantu cilvēku, no kuriem esam bagātinājušies paši un stāstījuši par viņiem arī jums. Esam sekojuši līdzi notikumiem valstī un novados. Kopīgi 18. februāra referendumā, kurā, starp citu, piedalījās lielākais vēlētāju skaits referendumos pēc neatkarības atgūšanas, esam nosargājuši latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tādējādi savā veidā rudenī liekot arī Centrālajai vēlēšanu komisijai un attiecīgajām amatpersonām neuzkāpt vēlreiz uz tā paša grābekļa un nobremzēt ideju par automātisku pilsonības piešķiršanu. Esam bijuši liecinieki Latvijas zelta mirkļiem pasaules mērogā, kad Mārim Štrombergam izdevās atkārtoti izcīnīt zelta medaļu Londonas olimpiskajās spēlēs, bet tepat pašmājās baudījuši skaistās, krāsainās balonu puķes Madonas debesīs, piedzīvojuši, ka janvārī aizsāktā diskusija par Gaiziņa bēdīgi slaveno „vizītkarti" rezultējusies, un cerēt, ka pēc kāda laika mūsu Latvijas augstākais kalns piesaistīs viesus ar ko skaistu un oriģinālu.
Šo uzskaitījumu tā varētu vēl turpināt. Protams, tāpat kā kāpumi ir bijuši arī kritumi. Vēl arvien mūsu tautieši dodas projām uz ārzemēm, un labi domātā atgriešanās programma diemžēl ir tikai uz papīra. Joprojām par satraucošāko problēmu Latvijas ekonomikā iedzīvotāji visbiežāk nosauc bezdarbu, zemo dzīves līmeni, nabadzību, cenas un tarifus, un sociālās garantijas, kā, piemēram, pensijas, pabalstus u. tml, lai arī starptautiski Latvija ir kā veiksmes stāsts citām valstīm. Šodien, stāvot uz gadumijas sliekšņa, gribētos, lai tas tiešām kļūtu par veiksmes stāstu ikvienam no mums.
Laimīgu jauno gadu!
Autore: BAIBA MIGLONE