Ja Saeima atbalstīs VARAM izstrādāto Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektu, tad referendumus pašvaldībās varēs jau rīkot, sākot ar 2013. gada 1. jūliju. Viedokli, kā vērtē šādu ieceri, izteikt lūdzu Madonas novada domes deputāti Rutu Vizāni un Ošupes pagasta pārvaldes vadītāju Aigaru Šķēlu.
Ideja ir laba
– Jebkādas demokrātiskas izpausmes un jauninājumi ir apsveicami. Arī pašvaldību referendumu ideja ir laba. Tā vēlētājiem ļaus iespaidot procesus un pieņemtos lēmumus savā pilsētā vai pagastā ne tikai reizi četros gados. Šāda likuma pieņemšana dos iespēju rosināt arī domes atlaišanu, ja deputātu darbs iedzīvotājus neapmierinās, – uzskata Ruta Vizāne. – Arī deputātiem būtu vieglāk pieņemt lēmumus strīdīgos jautājumos, kas skar būvniecību, tai skaitā arī koģenerācijas staciju, pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju utt., kas sabiedrībā izraisījuši lielas diskusijas un diametrāli pretējus viedokļus, ja būtu zināma iedzīvotāju lielākās daļas attieksme. Deputāti nevar strādāt, neieklausoties cilvēkos. Vienīgi likumā ir jābūt nepārprotami definētam referendumos izlemjamo jautājumu lokam un būtu jāizslēdz politisko manipulāciju iespējas, lai nebūtu tā, ka tos rīkotu tikai politisku motīvu vadīti, jo nevienu referendumu jau nevar sarīkot bez līdzejoša finansējuma.
Sasaistītas rokas
– Baidos, ka tikai neaizejam otrā galējībā, kad referendumi pašvaldībās varētu tikt rīkoti pārāk bieži un par jebkuru, tai skaitā arī mazsvarīgu, jautājumu. Turklāt jāņem vērā, ka pašvaldībai reizēm ir jāpieņem arī ne visai populāri lēmumi. Pēc līdzšinējās pašvaldību darba pieredzes varu teikt, ka tāda jautājuma, kuru izlemjot prasītos referendums, manā praksē nav bijis, – atzīst Aigars Šķēls. – Varbūt pašvaldību darbiniekiem ar lielāku darba stāžu ir cits viedoklis, bet es tādu jautājumu loku neredzu, kas būtu jāizlemj ar referenduma palīdzību. Ja nu vienīgi runa varētu būt par domes atlaišanas ierosināšanu nesaimnieciskas rīcības gadījumā. Varbūt no malas kādam arī izskatās, ka pašvaldībās neviens nestrādā un, ieviešot projektus, „stiepj gumiju", bet tām jau tagad ir sasaistītas rokas daudzās jomās gan no iepirkuma, gan dažu citu likumu viedokļa. Attiecībā uz finansējumu mans uzskats ir šāds – neatkarīgi no tā, vai referendumu vēlas valsts mērogā vai pašvaldībā, parakstu vākšanas pirmais posms būtu jāfinansē tā iniciatoriem un tikai pēc tam (atkarībā no tā, kāds referendums tiek rīkots) valstij vai vietējai varai.
Autore: ŽEŅA KOZLOVA