Lubānas kultūras nama jauktajam vokālajam ansamblim „Naktsputni", ko vada Rudīte Kolāte, tuvojas 20 gadu darbības jubileja.
Lubānas novads izsenis lepojies ar izcilām personībām, kas latviešu kultūrā atstājušas dziļas un neizdzēšamas pēdas. Tur, Meirānu „Vecajā ceplī", piedzima Operas tenors Jānis Zābers, kura balsij vēl līdz šim Latvijā nav līdzvērtīgas. Lubānai piederīga bijusi sirdsapziņas dzejniece Broņislava Martuževa, tautas garamantu glabātāja Marta Šmidte. Tā varētu turpināt vēl un vēl.
Šoreiz gan stāsts par Lubānas šodienas vērtībām, tās cilvēkiem, ģimenēm, kuras pilsētas vārdu iznes ārpus novada robežām. Tas būs stāsts par jaukto vokālo ansambli „Naktsputni", vadītāju Rudīti Kolāti un tā dalībnieku sadarbību ar dziedošo-muzicējošo ģimeņu „Spietu" divdesmit gadu garumā.
Viss sākās ar toreizējā Madonas rajona otro „Spieta" saietu, uz ko uzaicināju koncertēt Silviju un Gunti Stalbovus, kuru saskanīgo dziedājumu saklausīju Latvijas televīzijas raidījumā. 1. Vislatvijas dziedošajā-muzicējošajā ģimeņu „Spietā" Lielvārdē lubāniete Marta Šmidte izdziedāja vairāk nekā trīsdesmit pantu latviešu tautas dziesmai „Upe nesa ozoliņu", kamēr spietotāji ar Daugavas viļņiem aizsūtīja Latvijai dziedošo ģimeņu sveicienu – ozollapu vainagus. Pasākumā iepazinos ar Lubānas kultūras nama vadītāju Velgu Puzuli, kas, savukārt, saveda mani ar „Naktsputniem", kuru sastāvā jau toreiz dziedāja gan Silvija un Guntis Stalbovi, gan pati Velga.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 21.12.2012.
Autore: ANITA KĻAVIŅA,
dziedošo-muzicējošo ģimeņu
„Spieta" vadītāja
AGRA VECKALNIŅA foto