– Tas ir tēta izvēlēts vārds, bet vispār vecāki bija sarakstījuši savus vārdu variantus uz lapiņām un pēc tam izlozēja, – sava vārda vēsturi atklāj SAULCERĪTE CIELAVA. – Sākumā, kad biju mazāka, man vārds ne īpaši patika, nevarēju pierast, bet tagad ļoti patīk – tieši tādēļ, ka tas ir ļoti rets vārds (šobrīd pēc PMLP datiem reģistrētas 117 Saulcerītes. – B. M.), tā ka grūti sajaukt ar kādu citu.
Vārdadiena Saulcerītei iekrīt vien dažas dienas pirms Ziemassvētkiem, un ģimenē jau no mazām dienām esot tā pieņemts, ka šajā dienā mājās tiek nesta un pušķota eglīte. – Jā, citiem puķes, man eglīte un svecītes, – nosmej meitene un piebilst, ka galvenais tomēr šajā dienā, tāpat kā visos svētkos, ir būt visai ģimenei kopā.
Saulcerīte mācās Madonas Valsts ģimnāzijas 12. klasē un sapņo par mediķa profesiju. – Mani mīļākie mācību priekšmeti ir vēsture un kulturoloģija, ko mums māca klases audzinātāja Marita Kazakeviča, bet nākotnes plāni saistās ar Stradiņa universitāti – gribu mācīties par dakteri. Medicīna mani ir interesējusi jau no mazām dienām. Ēnu dienās esmu centusies ar šo profesiju iepazīties tuvāk, un tā tas arī līdz šim sirsniņā ir palicis un gribas to īstenot, – atzīst jauniete, pieļaujot domu, ka nākotnē varbūt varētu atgriezties savā dzimtajā pusē: – Madona ir ļoti draudzīga un atvērta visādām jaunām idejām. Te tiek palīdzēts jauniešiem realizēt dažādus projektus. Te ir ļoti pretimnākoši cilvēki, un jaunieši šeit tiek gaidīti. Bet pagaidām gan domāju tikai par to, lai izturētu konkursu un studijas, kas mediķiem nav nekādas vieglās.
Viss laiks lielākoties tiek veltīts mācībām, jo šis ir eksāmenu gads, taču brīvākā brīdī Saulcerīte labprāt uzspēlē klavieres: – Pirms diviem gadiem esmu beigusi Madonas mūzikas skolas klavieru nodaļu pie skolotājas Ilzes Vāveres. Brīvajā laikā kaut kur aizeju arī ar draugiem.
Runājot par šo gadu, kas nu jau izgājis finiša taisnē, Saulcerītei visvairāk atmiņā palicis brauciens uz Spāniju: – Visu vasaru strādāju un pelnīju naudiņu, 2. augustā man palika 18 gadu, un tad nu, saliekot visu naudiņu kopā, septembrī man bija iespēja aizbraukt uz Spāniju. Līdz šim tālākā vieta, kurā būts, ir Austrija, kur pirms sešiem gadiem biju nometnē. Tagad man tāds kluss mērķis – mēģināt katru gadu kaut kur aizbraukt, jo ir tik interesanti iepazīt, kā cilvēki dzīvo citās valstīs.
Šis ir Ziemassvētku laiks, un šķiroties Saulcerīte visiem vēl sirdī gaišumu un mīlestību: – Lai vienmēr labas domas, prieks, tad arī dzīvē viss izdosies!
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva