Šonedēļ pēc PMLP datiem populārākais vārds ir Iveta (8710). Piedevām vēl maģiskajā 12.12.12. svinams. Vienu no viņām – IVETU PEILĀNI – aicināju uz nelielu sarunu.
– Esmu lubāniete no "matu galiem līdz papēžiem" – te dzimusi, augusi un skolā gājusi. Arī vienīgā darbavieta ir Lubānā – Lubānas vidusskola, – atzīst Iveta. – Tā kā man ļoti patika skolas dzīve, pēc vidusskolas izvēlējos skolotājas profesiju un devos uz tālo Liepāju, lai apgūtu sākumskolas skolas skolotājas amatu. Liepāja tajā laikā man ļoti nepatika, tāpēc studijas klātienē nomainīju pret neklātienes studijām. Tajā pašā gadā toreizējā Lubānas vidusskolas direktore V. Ivuškāne piedāvāja sākt strādāt skolā. Tobrīd gadu starpība ar maniem pirmklasniekiem bija vien 12 gadu… Parasti sākumskolas skolotājs savus audzēkņus audzina tikai četrus gadus. Taču patlaban ar savu audzināmo klasi esmu kopā jau 11 gadu – no 1. klases – un izjūtu viņus jau kā savus bērnus. Varbūt ne visi saprot, ka viņu sekmes, sasniegumi, savstarpējās attiecības, intereses mani uztrauc, priecē vai apbēdina tāpat kā viņu vecākus. Jau septīto gadu esmu arī direktora vietniece audzināšanas darbā.
Zināmā mērā esam skolotāju ģimene, jo vīrs Jānis ir sporta skolotājs Meirānu Kalpaka pamatskolā. Tāpēc arī saprot, ka citreiz mājās nāku tikai sešos, septiņos vakarā un turpinu darbu arī pēc vakariņu gatavošanas. Mājās mums ir arī diplomēts psihologs – dēls Mikus, kas gan savā profesijā nav strādājis. Pavasaros, vasarās un rudeņos daudz laika pavadām lauku mājās Indrānos. Īpaši mums ir Jāņi, kad ar draugiem dienā dodamies lasīt jāņuzāles, bet vakarā līgojam Indrānos. Tā kā mana dzimšanas diena ir 12. augustā, kad tradicionāli ir zvaigžņu lietus, šajā dienā esam organizējuši krītošo zvaigžņu skaitīšanas sacensības. Rudenī par tradīciju kļuvušas lielās kartupeļu talkas, kurās pie vīra vecāku garā saimes galda sasēžas vismaz 25 talcinieki.
Brīvajā laikā dziedu vokālajā ansamblī "Naktsputni". Kopā ar ansamblī pavadīti 20 gadu – 25. decembrī būs jubilejas koncerts. Krustām šķērsām esam izbraukājuši bijušo Madonas rajonu, pabijuši daudzās vietās Vidzemē un Latgalē, arī Vācijā un Dānijā. Pa starpām paspēju arī uzspēlēt volejbolu.
Īpaša vieta manā dzīvē ir ceļošanai. Savulaik esmu Lubānā organizējusi tūrisma braucienus. Tā pabijām Čehijā, Ungārijā, Itālijā, Norvēģijā, Francijā. Ar Norvēģiju man ir īpašas attiecības, jo uz turieni devos vēl četras vasaras, taču ne vairs kā tūriste, bet kā algota zemeņu lasītāja, kas gan netraucēja baudīt skaisto Norvēģijas dabu, jo uz turieni parasti braucu ar savu mašīnu.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva