Viss sākās ar ideju apceļot Itālijas skaistākās vietas. Taču dažādu apstākļu dēļ šī ideja netika īstenota. Bet ceļojumam ieplānotā nedēļa vēl joprojām bija brīva. Steigā saplānojot citu, nu jau īsāku maršrutu pa Polijas skaistākajām vietām gar Baltijas jūru, pēdējā brīdī saņemam neiepriecinošu vēsti no autonomas, kurā tika rezervēts mikroautobuss, par to, ka mums rezervētais auto ir „noplīsis" kaut kur Šveices kalnos. Tā nu bijām spiesti pielāgot savas idejas mūsu iespējām, jo pilnībā atmest domu par ceļošanu negribējās.
Pēc neilgas domu apmaiņas tiek pieņemts lēmums aizbraukt līdz tuvajiem kaimiņiem – igauņiem. Izvēle krita uz Sāremā un Muhu salu, jo daži no ceļabiedriem šo salu līdz šim bija redzējuši tikai fotogrāfijās. Tā nu kārtējo reizi tiek pārstrādāts vēl īsāks maršruts (trim dienām), apkopotas interesantākās apskates vietas un nopirktas prāmja biļetes.
Ceturtdienas rītā četru cilvēku kompānija ar automobili Subaru Impreza Rīgā iepilda pilnu bāku benzīna un dodas ceļā. Pirmā pietura – Ainažu Ziemeļu mols, kas uzbūvēts 1928. gadā un sastāv no lieliem laukakmeņiem. Uz mola kādreiz ir bijis šaursliežu dzelzceļa atzars. Akmeņi ir lieli un pa tiem gandrīz bez grūtībām var aizstaigāt līdz pat jūrai un atpakaļ. Pēc gandrīz kilometru garās akmens terapijas mūsu pēdām dodamies pa veco Tallinas-Rīgas ceļu uz Pērnavas pusi, lai no turienes brauktu uz Virtsu ostu, no kuras atiet prāmis uz Muhu salu.
Netālu no Pērnavas mūsu šoferis grib pārliecināties, cikos īsti mums ir jābūt ostā, lai paspētu uz prāmi. Tuvāk izpētot biļetes, atklājam, ka tās ir nopirktas pavisam ačgārnos virzienos – vispirms no salas uz kontinentu, un atpakaļceļš – no kontinenta uz salu. Iebraucot ostā, uzreiz dodamies pie kasēm novērst šo pārpratumu. Mums par pārsteigumu igauņu kasieres ir ļoti pretimnākošas un bez jebkādām problēmām samaina mums biļešu virzienus. Tā nu ar mierīgu sirdi mēs varam doties iepazīt Igaunijas slavenākās salas.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.12.2012.
Autori: INESE un ELMĀRS BIELES