8. decembrī Cesvaines pilī ar improvizētu, skanīgām dziesmām caurstrāvotu brāļu Grimmu pasakas „Ērkšķrozīte" pārveidotu redzējumu noslēdzās Cesvaines mākslinieku biedrības īstenotais Hipotēku bankas klientu kluba „Mēs paši" atbalstītais projekts „Leļļu teātra iestudējuma „Ērkšķrozīte Cesvaines pilī" izveidei nepieciešamo materiālu un rekvizītu izgatavošana".
Idejas realizācija tapa sadarbībā ar Cesvaines mūzikas un mākslas skolas, vidusskolas, pirmsskolas „Brīnumzeme" bērniem, jauniešiem un pedagogiem. Izgatavoto leļļu māju – skatuvi – pēc projekta noslēguma paredzēts novietot Cesvaines pirmsskolā „Brīnumzeme".
Strādājot pirmsskolā, esot kopā ar mazajiem māksliniekiem un runājot ar viņiem, esmu iemācījusies jautāt – kāpēc? Kāpēc saplīsa šķīvis, kādus vēlējumus pasakā izteica gudrās sievas, kāpēc vecā vērpēja sēdēja pils tornī ar vārpstu, ja karalis bija licis sadedzināt visas karaļvalsts asās vārpstas? Kāpēc ļaunums bija neredzams, pavisam cieši līdzās un ļoti tuvu blakus, kāpēc karalis ar karalieni, zinot, ka ļaunajam lāstam kuru katru mirkli ir jāpiepildās, aizbrauca un atstāja savu meitu vienu pašu? Kāpēc Roze iespītējās, pārkāpa tēvam un mātei doto solījumu un kāpa pils tornī, lai aizmigtu un līdz ar viņu aizmigtu visa pils un karaļvalsts? Kas bija un ir šis miegs, kurā pēc būtības bieži vien dzīvojam arī mēs – mirkļos, kad neredzam, negribam redzēt, nogaidām, neuzticamies un nerīkojamies. Un cik ilgs laiks ir nepieciešams, lai vienu pavedienu no otra atšķetinātu, lai ļauno vērstu par labu, lai pasaule mostos jaunai dzīvei.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 12.12.2012.
Autore: KRISTĪNE ŠULCE