Sagumzīts, ar tinti noķēpāts un kaut kur nozaudēta oktobrēna nozīmīte – tādu es atceros sava brāļa skolas formu 80. gadu nogalē, kad skolas dress code jau bija kļuvis brīvāks un nevīžīga attieksme pret apģērbu nedraudēja ar represijām, ja nu vienīgi pirksta pakratīšanu kādā sapulcē.
Atminos arī, ka pats vēlējos tikt pie šādas formas, taču man šī „laime" gāja secen, jo tieši tajā gadā, kad bija jāsāk iet skolā, oktobrēnus, pionierus un citus padomju sistēmas izgudrojumus kopā ar viņu atribūtiem, t. sk. skolas formām, atcēla.
Interesanti, ka arī vēl šobrīd, gandrīz divas desmitgades pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, daudzu cilvēku prātos skolas formas saistās ar totalitāru valsts pārvaldi. Un nav svarīgi, ka skolēnu formas tērpi pastāvēja (arī Latvijā) vēl ilgi pirms tam, kad Ļeņins savā prātā bija izperējis ideju par oktobrēnu un pionieru organizāciju.
Kāpēc es rakstu par skolēnu formām? Tāpēc, ka šis jautājums atkal ir aktualizējies. Mācību gada sākumā SIA „Ogres trikotāža" Izglītības un zinātnes ministrijai izteica piedāvājumu ražot skolēniem piemērotu ikdienas apģērbu, un viena komplekta cena varētu būt 20-55 lati. Uzņēmums veica arī aptauju, kurā noskaidrojās, ka 83% Rīgas skolu direktoru šo ideju atbalsta, taču vienlaikus tika norādīts, ka ideju nevar ieviest piespiedu kārtā.
Pagaidām tikai dažās skolās
Daudzās pasaules valstīs skolas formas vēl joprojām ir norma un pat neatņemama ikdienas sastāvdaļa, piemēram, Lielbritānijā, Jaunzēlandē, ASV, Kanādā un Japānā, kur tās ir izplatītas ne tikai koledžu audzēkņiem, bet arī sākumskolas un pamatskolas vecuma skolēniem. Lielākoties gan privātskolu audzēkņiem. Visbiežāk skolas apģērbam ir emblēma. Variācijas var būt dažādas – žaketes, svārciņi, bikses, krekli un blūzes, kā arī šorti – galvenais, ka apģērbam jāreprezentē skola.
Šobrīd vienotas skolas formas Latvijā ieviestas galvenokārt tikai prestižās skolās. Rīgā uniformas ir Franču liceja un Puškina liceja audzēkņiem. Vienotas svētku formas ir Vecpiebalgas vidusskolā. Par vienota skolas apģērba ieviešanu domā Rīgas komercģimnāzijā.
Diskusijas par skolas formu nepieciešamību ir bijušas arī citu pilsētu skolās. Lielākoties no domas līdz tās īstenošanai attur nespēja vienoties par tērpa fasonu un krāsām. Citi uzskata, ka formu ieviešana pretēji iecerētajam nebūtu lētāka.
Tieši otrādi – kvalitatīva forma maksā samērā lielu naudu, un, saprotams, ar vienu tērpu gada garumā nepietiek. Piemēram, Rīgas Franču licejā viena kostīma izveidošana (audums un šūšana) maksā no 50 līdz 100 latiem.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 06.12.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
Foto no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krājuma