Tiekoties Madonā ar Olgu Madžuli, viņa pauž uzskatu, ka cilvēks bieži vien pārņem savas bērnības ģimenes modeli. Arī pati netieši ir aizguvusi šo modeli, kur galvenā vērtība dzīvē ir aprūpēta un laimīga ģimene.
– Lai gan esmu ieguvusi divas augstākās izglītības (medicīnas māsa ar bakalaura diplomu un socioloģijas maģistre), par lielāko bagātību un lepnumu uzskatu savu ģimeni, kurā aug trīs bērni – Toms (9 gadi), Paula (5 gadi) un Patrīcija (2 gadi). Bērnībā par mani rūpējās, un tagad es turpinu rūpēties par savu ģimeni. Ja jāizvēlas starp biznesa pasauli un ģimeni, mana prioritāte ir ģimene. Vēlos, lai bērni izaugtu mierīgā vidē, bez stresa, lai mājas būtu kā miera osta, bet mājīgumu jau rada sieviete. Strādājot Madonas poliklīnikā, darba grafiku izvēlējos mierīgāku. Ja ir mazi bērni, viņiem ir vajadzīga mamma, – sarunu iesāk Olga. Viņas bērnība ir pagājusi Salaspilī, kur ir dzimusi.
Kad pajautāju, kā ir apgūtas ēst gatavošanas prasmes, Olga pārjautā: – Vai daudz esmu stāvējusi virtuvē mammai blakus un mācījusies gatavot? Nē, speciāli neesmu mācījusies, taču gatavošanas prasmes arī esmu pārmantojusi no saviem vecākiem – abiem izdodas brīnišķīgi gardi ēdieni. Vecāki vienmēr mājās ir rūpējušies par regulārām un veselīgām maltītēm, gatavo zupas, gaļas ēdienus, sautējumus, dārzeņu ēdienus. Atceros, ka reiz pēc eksāmeniem medicīnas skolā tētis sagaidīja mājās ar pašceptiem cepumiem. Viņš bija izmantojis cepumu formiņas, bet mīklu, kas paliek pāri, sagriezis fragmentiņos un arī izcepis. Tieši šie cepumi bija visoriģinālākie, jo tur varēja saskatīt gan zaķi, gan briedi, gan vēl kaut ko citu. Tradicionālās sirsniņas un mēnestiņi palika traukā beidzamie.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.12.2012.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto