Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Tautas vēsturi nevar laist postā

Redakcija

Autors • 07.12.2012.

Tautas vēsturi nevar laist postā
Burtu lielums

Iespējams, daļa vēl piekopj jauko Ziemassvētku pastkartīšu un apsveikumu sūtīšanu radiem, mīļajiem pa pastu, bet citiem – tas palicis vēsturē. Madonietis ILMĀRS STRODS neļauj šai vairāk nekā gadsimtu senajai tradīcijai aiziet nebūtībā, jo viens no viņa senākajiem hobijiem ir tieši Ziemassvētku pastkartīšu krāšana.

Ilmārs skaitīja, ka viņa īpašumā šobrīd ir ap 500 senāku Ziemassvētku pastkaršu, pie kurām gan pat netiek skaitītas tās, kas izlaistas, sākot ar 1980. gadu, kad viņš uzsācis kolekcionēšanu. Savulaik arī Madonas izstāžu zāles izstādē „Ziemassvētku noskaņas" bijušas apskatāmas viņa sakrātās pastkartes.
– Tik kvalitatīvi un oriģināli, kā agrāk pastkartes taisīja, – cepuri nost. Daži krāj kartītes pēc vecuma, citi – pēc zīmogiem otrā pusē, citi – pēc uzsaukumiem uz kartītēm. Man galvenais ir skaistuma faktors, un mani ļoti pārsteidz, ka senākos laikos neviena kartīte neatkārtojās, bet katra bija ļoti īpaša, krāšņa, – secināja Ilmārs Strods. Viņu jau no skolas laikiem aizrāvis viss, kas saistīts ar kultūru, mākslu, kaut ģimenē tas neticis īpaši izcelts. – Man dzīvē gadījies satikties ar kultūras cilvēkiem, un acīmredzot tajā virzienā mani pats liktenis ir vilcis, jo tādus cilvēkus sanāca iepazīt gan skolā, gan pēc tam – armijā. Tajos gados arī pats zīmēju ar tušu, apgleznoju stiklu, vēlāk – zīmēju Ziemassvētku kartītes. Pēc armijas uzreiz sapratu, ka vajag kaut ko kolekcionēt. Sāku ar visu ko, bet laika gaitā no šā tā arī esmu atteicies, tomēr pastkartīšu kolekcionēšana ir saglabājusies visus šos gadus. Pēc armijas pusotru gadu pastrādāju Rīgā, bet tad braucu apmesties uz Madonu, jo te bija noskatīta sieva. Kolekcionēšana plašāk vērsās caur draugiem, domubiedriem, no kuriem daži kļuvuši par manas ģimenes draugiem visas dzīves garumā. Kopā tiekamies, parunājam, reizēm uzdziedam. Tā ir mana otra mīlestība – mūzika. Spēlēju ermoņiku, ģitāru, akordeonu, dziedu vīru korī „Gaiziņš". Ikdienā strādāju „Madonas namsaimniekā". Vienmēr visam pieeju ar lielu pedantismu, lai pēc manis nevienam nav vairs ne jāpielabo, ne jāpārbauda, – savu dzīves nostāju pauda Ilmārs.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 07.12.2012.

Autore: LAURA VOITIŅA

AGRA VECKALNIŅA foto

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px