Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas 94. gadadienas priekšvakarā, 17. novembrī, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā tikās Madonas novada politiski represētie pasākumā „Latvijai dzimšanas diena!".
Ar sirsnīgiem apsveikumiem, pārdomātiem atmiņu stāstījumiem, kā arī atskatu par Likteņdārza izveidē paveikto pie tējas tases pasākuma apmeklētāji sūtīja laba vēlējumus valstij dzimšanas dienā. Klātesošie pauda, ka valsts proklamēšanas gadadienu gaida ar saviļņojumu, kad pabūt kopā ar saviem tuviniekiem, pieminot piedzīvotās Latvijas vēstures lappuses.
17. novembrī dzimšanas diena bija arī novadniekam, Latvijas armijas ģenerālim Jānim Ezeriņam (1894-1944). Viņa meita Benita Tauriņa, godinot tēva un citu karavīru, kas cīnījās par Latvijas neatkarību, drošsirdību, dalījās pārdomās: – Cik daudz apbrīnas jājūt par to drosmi, pašaizliedzību, par lielajām alkām pēc savas valsts, ko toreiz parādīja mūsu senči. Mūsu karavīri patiesi bija varoņi, jo brīdī, kad valsts tika proklamēta, nebija ne parlamenta, ne savu bruņoto spēku, nedz arī starptautiskas atzīšanas. Latvijas teritorija bija ienaidnieka pārņemta. Bet bija daži simti latviešu zēnu, kas ticēja nacionālas valsts idejai. Un tad šiem simtiem pievienojās daudzi. Atgriezās no dienesta Krievijā, tauta ziedoja naudu, drēbes, ieročus. Un notika brīnums – Latvija tika atbrīvota. Te atļaušos pieminēt savu tēvu, Latvijas armijas ģenerāli Jāni Ezeriņu, kas par varonību brīvības cīņās tika apbalvots ar diviem Lāčplēša Kara ordeņiem – II un III šķiras.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 27.11.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto