Madonas mākslas skolas direktorei Marikai Zeimulei brīvajās svētku dienās bija iespēja ne tikai gūt patriotiskas emocijas, bet arī atgriezties vasaras izjūtās. Par piedzīvoto valsts svētku laikā lūdzu viņu pastāstīt sīkāk.
– Valsts svētku laiks man patiesi bija neliels atelpas brīdis, jo 16. novembrī rīkojām valsts svētku pasākumu Madonas mākslas skolā, bet 18. novembrī jau biju pie Brīvības pieminekļa Rīgā, – uzsvēra Marika Zeimule. – Vasaras atmiņās atgriezos brīdī, kad Rīgā satiku cilvēkus, kuri šovasar mani iepazīstināja ar Ameriku. Zīmīgi, ka tieši Brīvības pieminekļa pakājē ieraudzīju Lieni no Mičiganas štata, kas mūsu valsts simboliskajā dienā bija pārvākusies no Amerikas uz dzīvi Latvijā. Tātad nav tā, ka latvieši valsti pamet, priecē, ka ir arī tādi, kas atgriežas.
– Kā tas notika, ka ceļš šovasar veda pāri okeānam?
– Ceļš uz Ameriku man sakrita ar dalību ASV latviešu Dziesmu un deju svētkos Milvokos. Dzīvoju pie latviešu draugiem un Floridu, Kaliforniju, Holivudu, Čikāgu un Mičiganu redzēju caur vietējo latviešu prizmu. Lielākais latviešu centrs ir Gaŗezers (ar mīksto r). Divu skaistu ezeru ielokā, laukos, nu apmēram kā Vestienas pagastā. Tur notiek latviešu bērnu nometnes, vasaras vidusskola, 3 x 3 nometnes, sporta spēles. Ezera krasti apauguši ar latviešu vasarnīcām, tur ir arī latviešu viesnīca. Pirmo reizi mūžā Jāņu vakaru sagaidīju ārpus Latvijas. Tas bija ļoti emocionāli. Simtiem latviešu, dziesmas, dejas, ugunskuri. Garezerā atrodas vairāki latviešu muzeji. Ļoti interesants ir mākslas un daiļamatniecības muzejs/galerija. Iedomājieties, Madonas skolēni sēž un apgūst mākslu telpā, kur uz katru no viņiem skatās Ubāna, Annusa, Tīdemaņa, Liberta un daudzu citu latviešu klasiķu oriģināldarbi. Amerikas latvieši ir iecerējuši Cēsīs veidot Pasaules latviešu mākslas muzeju, tas ir labi, ka šāds projekts būs ārpus Rīgas. Latvijā muzeju jomā daudz kas ir pārāk centralizēts.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 23.11.2012.
Autore: INESE ELSIŅA
Foto no personiskā krājuma