– Mammai šis vārds bija ļoti iepaticies, bet, tā kā esmu Latgales meitene un kristīta baznīcā, kristītais vārds man ir Katrīna, jo Veltas katoļu kalendārā nav, –
iesākot sarunu, atklāj VELTA VILŠĶĒRSTE. – Manuprāt, es tīri labi sadzīvotu arī ar šo vārdu, varbūt vienu otru reizi pat jūtu tā ietekmi, jo tas ir ļoti stiprs vārds.
– Piecu bērnu ģimenē biju jaunākā, kā es saku, sakasnītis, dzimis vecākiem pēc tēta izsūtījuma Sibīrijā. Var jau būt, ka tieši no mana vārda nāk enerģija un tas, ka man patīk darboties – patīk būt tur, kur ir kustība, laikam jau tāpēc blakus savam pamatdarbam pēc nelaimes ar iepriekšējo Sarkanā Krusta Madonas komitejas izpilddirektori piekritu stāties viņas vietā. Tur es varu būt darbībā, palīdzēt cilvēkiem, darīt viņiem labu – vienalga, vai viņš ir bagāts vai nabags. Es cilvēkus nešķiroju, jo ikviens jau savā būtībā vēlas, lai kāds par viņu parūpējas, – aizdomājas Velta.
Kad jautāju, kā ceļi viņu atveduši uz Madonu, Velta atzīstas, ka Madona viņai patikusi vienmēr:
– Jau tajos laikos, kad dzīvoju Dzērbenē pie vecākās māsas un iznāca Madonai cauri braukt, priecājos, cik tā skaista un sakopta. Sākumā pēc Dzērbenes vidusskolas beigšanas mani uzmeklēja mana Stirnienes pamatskolas direktore un uzaicināja strādāt par pionieru vadītāju – gadu tur nostrādāju. Tad izlasīju „Starā" sludinājumu, ka Barkavas kultūras namā meklē vadītāju, un izlēmu, ka man jāizmēģina, un kā par brīnumu toreizējais sovhoza „Barkava" direktors Eglons mani pieņēma. Darbs man ļoti patika, paralēli pabeidzu arī kultūras un izglītības darbinieku tehnikumu. Likās arī, ka tīri labi veicās, nostrādāju teju 20 gadu. Arī pati aktīvi darbojos pašdarbībā – gan dzeju lasīju, gan dziedāju ansamblī, korī, arī dejot sanāca, bet apstākļi sagadījās tā, ka pārcēlāmies uz Madonu, uz pilsētu, kurā es kādreiz arī vēlējos dzīvot… Vienu gadu nostrādāju bērnudārzā ar pašiem mazajiem bērniņiem – tas bija ļoti interesanti. Tad sāku strādāt privatizācijas komisijā par lietvedi, bet kopš 2001. gada esmu Madonas pilsētas nekustamā īpašuma nodokļa administratore. Joprojām darbojos pašdarbībā – abi ar vīru Āri esam sākuši dziedāt Ļaudonas jauktajā korī „Lai top!". Brīvbrīžos lasu grāmatas, patīk kvalitatīva mūzika labā izpildījumā, reizēm bērni uzdāvina biļetes uz teātri Rīgā. Ļoti patīk puķes, pa dārzu rušināties, jo tas, tāpat kā sēņošana, mežs, it īpaši lapu smarža rudenī, brīnišķīgi noņem stresu. Patīk virtuvē rosīties, izmēģināt dažādas jaunas receptes. Šobrīd mājās gan esam tikai mēs ar vīru Āri un mūsu divi suņi un kaķis, – Velta nosmej un piebilst: – Ģimene un bērni man ir ļoti svarīgi. Dēli – Guntis, Gatis un Māris – gan jau izauguši, un viņiem ir pašiem savas gaitas, taču tie brīži, ko pavadām kopā, ir brīnišķīgi.
Autore: BAIBA MIGLONE
Foto no personiskā arhīva