Ar Malvīni Stučku tiekos dienā, kad Latviju baltāku padarījis pirmais sniegs. Rudens pelēkumu vismaz uz kādu laiku nomainījis baltums. Taču ne tikai tāpēc, sniega starojuma dēļ, saruna ar Madonas pilsētas 1. vidusskolas 12.a klases skolnieci Malvīni izvēršas ļoti patiesa un patīkama. Viņa lieliski aizstāvējusi savu zinātnisko darbu skolas konkursā, vēlāk Valmierā, bet Rīgā ieguva otro pakāpi. Darbs tika atzīts par labāko politoloģijas sekcijā un novērtēts ar tik augstu punktu skaitu, kas nodrošināja ceļazīmi uz Latvijas skolēnu olimpiāžu laureātu nometni.
Noteikti daudzi ir dzirdējuši par skolēnu zinātniski pētnieciskajiem darbiem (ZPD). Skolēniem tas dažkārt liekas pārāk grūts un šausmīgs darbs, un šajā stereotipā noteikti arī ir kāda daļa patiesības. Tomēr ar centību un gribasspēku nekas nav neizdarāms. Malvīne tam ir pierādījums, jo, lai gan ārēji trausla, tomēr iekšēji – stipra personība.
– Mūsu skolā jau daudzus gadus ir jāraksta ZPD, protams, arī pagājušais gads nebija izņēmums. Arī es jau 10. klases beigās domāju par to, ko varētu pētīt, galvā biju izcilājusi daudzus tematus, taču neviens nelikās gana saistošs un interesants, –
sarunu iesāk Malvīne.
Paldies par tematu viņa saka bijušajam Valsts prezidentam Valdim Zatleram. – Lai cik dīvaini tas arī skanētu, kad tika paziņots par 10. Saeimas atlaišanu, temats bija gatavs. Uzreiz zināju, ka rakstīšu par šo aktuālo notikumu. Protams, rēķinājos ar to, ka šī tēma varētu būt vēl daudziem jauniešiem, taču tas mani neapturēja. Beigās izrādījās, ka pēc šīs tēmas tīkotāju nemaz tik daudz nav. Devos pie savas darba vadītājas Rūtas Trušeles, un sākām spriest, kā un ko darīsim. Tēmas nosaukums skan sarežģīti – „Prezidenta rīkojums Nr. 2 – tautas demokrātijas izpausmes iespēja". Arī man, kā jau daudziem, sākumā šķita, ka neko nesapratīšu un neizdarīšu. Tāpēc paldies par lielo atbalstu, īstajā brīdī pateiktajiem uzmundrinājuma vārdiem darba vadītājai Rūtai Trušelei, kas ir arī mana klases audzinātāja. Tieši viņa iedrošināja un neļāva nobīties no visiem tiem gudrajiem cilvēkiem, ar kuriem tikos. Jau pašā sākumā zināju, ka ZPD vēlos rakstīt tieši pie šīs skolotājas. Ar mani ir tā, ka parasti visu atstāju uz beidzamo brīdi, bet zināju, ka klases audzinātāja man to neļaus, paskubinās mani.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 20.11.2012.
Autore: LAURA RUSKULE
PĒTERA BIRKANTA foto