Neuzmanīgi izteikumi ir kļuvuši par daudzu Latvijas politiķu karjeras kapračiem. Dažkārt tie izskan kā vientiesīga vaļsirdība, par kuru varam pasmaidīt (tas pašlaik vairāk attiecināms uz Valsts prezidentu Andri Bērziņu), bet citkārt vairāk demonstrē runātāja ačgārno domu. Uz pēdējā laika skaļākā un lielāko ažiotāžu sacēlušā paziņojuma titulu pretendē labklājības ministre Ilze Viņķele.
„Viņi, kas nāk no padomju laikiem, saka, ka ir maksājuši nodokļus, strādādami rūpnīcās (padomju laikā gan nebija tāda jēdziena kā nodokļu maksāšana), un pārmet, ka viņu stāžs ir liels, bet pensija niecīga, to valsti viņi ir būvējuši, un tā nemaz nav atšķirīga no šodienas Latvijas. Skarbā patiesība, diemžēl, ir tā, ka tās ir divas dažādas pasaules, un viņu pienesums citai valstij nevar tikt adekvāti novērtēts šeit, un visas tās pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki nav radījuši." Šī žurnālam „Playboy" sniegtās intervijas vieta pār ministres galvu ir savēlusi iespaidīgus negaisa mākoņus, līdz pat demisijas pieprasījumam no Latvijas Pensionāru federācijas.
Par ko tad īsti ir strīds, un kādēļ ministre apgalvo, ka viņas teiktajā pausto domu daļa sabiedrības nav pareizi uztvērusi? Ir skaidrs, ka vismaz apgalvojums par to, ka padomju laikos „nebija tāda jēdziena kā nodokļu maksāšana", ir meli. To varbūt par pilnu ņems jaunākā paaudze, taču tie, kas okupācijas laikā bija darbspējas vecumā, zina, ka ar nodokli tika aplikts gan patēriņš, gan darbaspēks. Plašāk par to 8. novembra „Neatkarīgajā Rīta Avīzē" jau ir uzrakstījis žurnālists Juris Paiders.
Labi, varbūt šajā izteikumā ministrei misējās, jo, zinot to, ka viņa dzimusi 1971. gadā, varam pieņemt, ka līdz neatkarības atjaunošanai, padomju gados, tā īsti darba attiecības vēl nebija uzsākusi, līdz ar to varēja nezināt vai piemirst par tādiem „sīkumiem" kā nodokļi. Taču nodokļu maksāšana vai nemaksāšana nebija tā, kas ministres sniegtās intervijas kontekstā izraisīja visasāko reakciju no sabiedrības, galvenokārt pensionāru, puses. Pats aizskarošākais bija tekstā iekļautā frāze, ka „ir divas dažādas pasaules" un „pensijas, ko maksā atjaunotā Latvijas valsts, faktiski nāk no naudas, ko šie cilvēki (pašreizējie pensionāri, kas strādājuši padomju periodā) nav radījuši".
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 14.11.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS