Jaunieši un politika – šķietami grūti savienojamas lietas, taču īstenībā tā nebūt nav. Jaunā paaudze ir katras valsts nākotne, tāpēc tās iesaiste politiskajos procesos un to analīzē būtu ne tikai vēlama, bet pat nepieciešama, un šī iemesla dēļ gan plašsaziņas līdzekļi, gan valsts iestādes rīko diskusijas, seminārus un cita veida informatīvas akcijas, lai mudinātu cilvēkus labāk izprast to, kas notiek pašu valstī un arī ārpus tās robežām.
Vismaz informatīvā līmenī labāk izprast Latvijas ārpolitiskos mērķus un darbību NATO Madonas Valsts ģimnāzijas skolēniem pagājušajā nedēļā palīdzēja arī politoloģe un Latvijas Universitātes (LU) profesore Žaneta Ozoliņa, kas Aizsardzības ministrijas rīkotā projekta ietvaros apmeklē Latvijas vidusskolas un diskutē ar jauniešiem.
Žaneta Ozoliņa skolēniem skaidroja NATO jaunos izaicinājumus un uzdevumus pēc aukstā kara, kad pasaulē vairs neeksistē divi dominējoši bloki – ASV un NATO, kā arī PSRS un sociālistiskās republikas.
– Mūsdienās NATO vairāk nodarbojas ar jautājumiem, kurus atsevišķas valstis vienas pašas nespēj risināt, un svarīgākais no tiem ir starptautiskais terorisms. Vēl nesenā pagātnē kara laikā bija viegli nosakāms, kas ir pretinieks un kur tas atrodas, turpretī mūsdienās, kad bruņoti konflikti un teroristu sarīkotas akcijas nenotiek vien kādas konkrētas valsts ietvaros, ir nepieciešami jauni uzdevumi un mērķi, kā nodrošināt valstu drošību. Problēma ir tā, ka teroristu bāzes var atrasties vairākās valstīs, grupējumu līderi var atrasties vienā vietā, kaujinieku apmācība notikt citā, bet paši terorakti rīkoti pavisam citas valsts teritorijā, tieši tādēļ ir ļoti nepieciešama pēc iespējas vairāku valstu sadarbošanās, kas arī ir viens no NATO mērķiem pēcaukstā kara periodā, – skaidroja Žaneta Ozoliņa.
Vēl ne tik sen vēlme kļūt par NATO dalībvalsti bija viens no svarīgākajiem Latvijas ārpolitikas un iekšpolitikas mērķiem. Šobrīd, kad tas ir izdarīts, Latvijai jāpalīdz to izdarīt arī citām potenciālajām NATO dalībvalstīm. Ž. Ozoliņa pastāstīja, ka Latvija dažādos līmeņos sniedz atbalstu trim postsociālisma valstīm – Moldovai, Gruzijai un Ukrainai.
Jāatzīst, ka skolēni ar saviem jautājumiem aktīvi iesaistījās diskusijā. Tika jautāts, kāpēc Latvija palīdz trim minētajām valstīm un kādi ir šīs palīdzības ieguvumi.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 01.12.2007.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
OĻĢERTA SKUJAS foto