Pirms pieciem gadiem Madonas viesnīca piedzīvoja lielas pārmaiņas – tika nosiltināta ēkas fasāde, izremontēti trešā stāva numuriņi un foajē, kā arī viesnīca ieguva jaunu logo un mājas lapu. Arī šis gads viesnīcai pagājis darba dunā, un pagājušajā nedēļā pēc ilgstoša remonta klientiem durvis ir vēruši septiņi otrā stāva numuriņi.
Pagājušajā piektdienā Madonas viesnīcas darbinieki atzīmēja gan šo patīkamo notikumu, gan nosvinēja viesnīcas desmit gadu jubileju tās pašreizējā statusā. Pašā pilsētas sirdī esošajai Madonas viesnīcai piemīt īpaša aura. Gadu gaitā ēka piedzīvojusi dažādas pārvērtības. Mainījies gan tās statuss, gan iestādes, kas tajā darbojas. Daudzi, iespējams, būs piemirsuši, ka viesnīcas ēkā ilgu laiku darbojās Madonas pilsētas dome. Viesnīcas darbinieki stāsta, ka joprojām ik pa laikam gadās kāds apmeklētājs, kurš meklē domi. Par īpašu auru gādā arī Jāņa Simsona pirmā stāva foajē un otrā stāva atpūtas telpas sienas gleznojumi, kuros attēlota Madonas panorāma. Neuzmanīgāks gleznojumu vērotājs, iespējams, pat nepamanīs, ka abas panorāmas ir vienādas, atšķiras vien mākslinieka izmantotās krāsas. Atceros, ka mani bērnībā piesaistīja viesnīcas ēkā izvietotais lifts, kas mazpilsētā augušajiem šķita kaut kas elpu aizraujošs.
Gan viesnīcas valdes loceklis Vilnis Toms, gan pārvaldniece Rūta Krieva atzina, ka šie desmit gadi viesnīcai nav bijuši viegli, jo strādāt nācies nepārtrauktu remontu un ekonomisko krīžu gaisotnē. Šobrīd var atskatīties uz aizvadīto laiku un atviegloti nopūsties, ka viesnīca vairs nelīdzinās tai ēkai, kāda tā bija kādreiz.
– Pirms 10 gadiem pats biju vairāk vērotāja statusā, un tolaik man šķita, ka viesnīcas attīstība iet nepareizu ceļu. Tā vietā, lai vienlaicīgi remontētu viesnīcu un uzņemtu klientus, ēka uz laiku bija jāslēdz un jāatver tikai pēc tam, kad darbi tiktu pabeigti. Līdz ar to darbs bija neauglīgs, – sacīja Vilnis Toms.
Rūta Krieva piebilda, ka tolaik lielas cerības saistījušās ar kafejnīcu, taču arī tā nesusi tikai zaudējumus.
– Atminos, ka arī ar kolektīvu bija problēmas. Viesnīcas administrācija atļāvās pīpēt pie ieejas un izsmēķus svieda turpat zem kāpnēm kartona kastē. Kādi darba apstākļi, tāda bija arī attieksme pret klientiem. Viņi uz viesnīcu jau nāca ar zināmiem aizspriedumiem, un vēlāk man vēl vairākkārt nācās pašai klientus vest uz numuriņiem un rādīt, ka viņu bažas nav pamatotas, – atcerējās Rūta Krieva.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 30.10.2012.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto